PROGRESĪVIE ienāca Latvijas politikā ar augstiem partijas godīguma ideāliem – “pašu rokām” veidot “jaunu politiku”. Taču divas vēlēšanas pat tik stūrgalvīgu cilvēku kā mani pārliecināja, ka PROGRESĪVO godīgums kopumā negodīgā spēlē nenoved pie iecerētā rezultāta. Arī man bija iespaids, PROGRESĪVIE var neizturēt maratonu, var zaudēt enerģiju, neiegūstot mandātus nākamajās vēlēšanās - arī Rīgas domē. Tāpēc atbalstīju kopīgu startu ar "Attīstībai / Par!" un joprojām to uzskatu par pareizu.
Taču jau toreiz partijas iekšienē kā mantru atkārtoju: “esam uzmanīgi!”, “esam gudri!” šajā PROGRESĪVO godīguma vērtībai tik bīstamajā manevrā.
Diemžēl notika tieši tas, ko paredzēju. PROGRESĪVO godīguma pret sabiedrību vērtība ir apdraudēta ar konkrētiem pārkāpumiem Rīgas domes vēlēšanu kampaņā un tā samazinās ar katru kritiski nereflektētas sadarbības dienu “dzelžainā skūpstā” ar “Attīstībai / Par!”.
Savilksim šeit kopā vēlreiz intervijā pride.lv manis izteiktos partijas politiskā godīguma vērtējumus:
1) Netīrās naudas politika Latvijā ir “atklāts noslēpums” un, vēlākais, kopš izvēles kopīgi ar “Attīstībai / Par!” startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās PROGRESĪVO vārds ir pavisam konkrēti savīts ar netīrās naudas ietekmi uz Latvijas politiku, ko pierāda vēlēšanu kampaņu uzraugošo iestāžu dokumenti;
2) PROGRESĪVO valdes atbildībā ir nevis izlikties šo situāciju neredzam, bet racionāli pārvaldīt no augstāk minētajiem apstākļiem izrietošos reputācijas riskus partijai. Kā iekšēji redzams pēc valdes radītā skandāla ap šo manu interviju, ir trakāk nekā biju domājis, paužot savu viedokli pride.lv - valde šim jautājumam līdz šim vispār nepievērš uzmanību. Un tas manā vērtējumā ir administratīvi nolaidīgi no valdes puses. Valdei šādiem iespējamiem pārkāpumiem bija jāseko līdzi un tai bija jābūt stratēģijai, kā šādus riskus menedžēt.
3) Rūpēs par PROGRESĪVO nākotni intervijā runāju par to, ka tas no valdes puses ir nolaidīgi ne tikai administratīvā, bet arī politiskā griezumā:
a) PROGRESĪVO politiskais kapitāls bija “jauna un tīra” politika “pašu rokām”. Tas bija viens no PROGRESĪVO vēlētāju uzticības pamatiem. Kad pats atbalstīju sadarbību ar “Attīstībai / Par!” Rīgas domes vēlēšanās, uzreiz atgādināju par šo apstākli valdei un biedriem, sakot, ka no partijas politiskā profila viedokļa šāda sadarbība drīkst būt tikai laikā ierobežota un ka galvenā lieta ir rūpēties par PROGRESĪVIE īpašā politiskā profila nosargāšanu;
b) intervijā norādu, ka, jo īpaši “Kustībai Par!” netīrās naudas jautājumu lēnām tiešām pozitīvi risinot un savu partiju pamazām attīrot, bet vienlaikus PROGRESĪVAJIEM gan savu “tīrības oreolu” zaudējot “dzelžainā skūpstā” ar šiem politiskajiem sadarbības partneriem (kas vienlaikus savas līdzības dēļ arī ir visbīstamākie PROGRESĪVO politiskajai identitātei ilgtermiņā), gan atdodot viņiem līderību liberālo pilsonisko tiesību aizstāvībā (piemēram, politiski atbalstot un eksponētos amatos virzot atklātus LGBTQI+ kopienas pārstāvjus, ne tādus, kas “ir, bet neatzīstas, ka ir”), PROGRESĪVAJIEM ir lieli politiskās identitātes riski, kurus saskatu iestājamies jau manā ieskatā vienkārši katastrofāli sliktajā pašvaldību vēlēšanu rezultātā.
PROGRESĪVIE par NEPLP konstatējamiem pārkāpumiem saviem vēlētājiem nebūs atvainojušies, ne snieguši jebkādus paskaidrojumus jau gandrīz gadu!
Tad tā ir tā “jaunā politika” – noklusēt un izsēdēt?
Valde saistībā ar manu izslēgšanu apgalvo, ka sadarbības un komunikācijas kultūra partijā PROGRESĪVIE esot “iekļaujoša – ja rodas atšķirīgi redzējumi par organizācijas darbību, tad tie ir risināmi cieņpilni, izmantojot partijas demokrātiskās platformas, nevis plašsaziņas līdzekļus”. Tā teikts partijas ad hominem par manu personu formulētajā paziņojumā medijiem, kas attiecīgi jau pats par sevi dokumentāli pierāda šajā dokumentā minētā teikuma nepatiesumu.
Taču šie apgalvojumi ir arī tikpat maziska liekulība, cik viss šis aizmuguriski, steigā un nakts melnumā notikušais izslēgšanas process.
Jo fakti liecina gluži pretējo - visus augstāk minētos jautājumus es esmu rosinājis apspriest partijas iekšienē. Pēdējā tāda mana iespēja bija 2020.gada 30.augustā.
Taču esošā valde ar bezprecedenta valdes lēmumu aptuveni 2 stundas pēc šī posta iekšējā grupā šo manis rosināto iekšējo diskusiju slēdza. Pirms tam nebija nekāda saturiska valdes skaidrojuma, nebija sarunas ar mani. Acīmredzami nebija vēlmes vispār uzturēt jebkādu atvērtu domapmaiņu biedru starpā ārpus pašas valdes "nekontrolēta" valdes sēdes formāta. Tobrīd bezprecendeta gadījums pats par sevi partijas vēsturē, gan bezprecedenta gadījums demokrātiskās izjūtas un savstarpējās cieņas ziņā.
Argumenti no Agneses Loginas valdes vārdā bija expresis verbis šādi "vienkārši slēdzam":
Kad par to partijas iekšienē sākās protesti, partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurtītis dienu vēlāk valdes vārdā tomēr jutās spiests sniegt papildu paskaidrojumus:
Tātad šī ir tā "jauna politika" "pašu rokām"?
Šis ir tas apgaismotā pilsoņa un partijas biedra ideāls - akli "uzticamies valdei", kurai pat esot "neiespējami jēgpilni izlasīt" biedru viedokļus Facebook grupā, kas vismaz tobrīd bija vienīgā partijas iekšējā domapmaiņas vieta?
Partijas Ētikas kodekss biedriem šādos gadījumos nepārprotami paredz biedra tiesības paust atšķirīgu viedokli, ja viņam tādas iespējas partijā nav un runa ir par partijas godīguma pret sabiedrību nodrošināšanu:
17. "Partijas biedri publiski personisko viedokli par partijas politiskām nostādnēm, darba organizāciju vai citiem jautājumiem, kas ietekmē to, kā partija tiek uztverta sabiedrībā, pauž tādējādi, lai partija netiktu diskreditēta un tai netiktu nodarīts kaitējums.
Šī norma neattiecas uz gadījumu, ja partijas biedrs partijas darbībā konstatējis tiesību pārkāpumu vai arī ētikas normu pārkāpumu, kura publiskošana nepieciešama partijas godīgumam pret sabiedrību."
Valdē un partijas vadībā kopumā joprojām ir maz cilvēku, kas zina, ko nozīmē tas, ka tavs vārds un uzvārds ir cieši un nenošķirami saistīts ar šo politisko organizāciju. Tas nozīmē, ka man joprojām ir 24/7 jābūt gatavam personiski, privātās tikšanās, pastaigās uz ielas pat Berlīnē, pludmalē vai mežā skaidrot PROGRESĪVO politiku, jo cilvēki mani atpazīst un saista mani personiski ar PROGRESĪVAJIEM.
Ja šo darbs varu darīt “uz ielas”, tad varu to darīt arī intervijā medijam. Kā partijas biedram man šādas tiesības paredz Ētikas kodekss.
Attiecīgi apkopojot šī iesnieguma 7. un 8. daļā izklāstītos apsvērumus var konstatēt, ka apsvērumi “aizliegtās domās” par partijas saikni ar netīru naudu nevar tikt izmantoti partijas biedra izslēgšanai, jo apgalvojumi atbilst gan faktiskajiem apstākļiem, gan partijas iekšējam regulējumam.