(11.4.) Kā es "nepratu darbiniekus vadīt" jeb "trešā lieta" par bildes pazušanu
Trešo Ētikas komisijas lietu pret mani "par veidu, kā [vārds, uzvārds] un [vārds, uzvārds] tika atstādināti no partijas Instagram konta, Ētikas komisijas locekle Jana Simanovska "sašuva" pašrocīgi, faktiski pierunājot, pat piespiežot attiecīgo komunikācijas cilvēku ierosināt ētikas pārkāpuma procesu pret mani.
Pati "pārkāpuma situācija" izveidojās, kad Jana Simanovska, citējot Ētikas komisijas dienaskārtību: "es, Jana Simanovska, biju ar viņiem kafejnīcā, kad tas notika, tāpēc neviļus kļuvu par liecinieci, tas bija kaut kad ziemā".
Pirmā kļūda šajā mākslīgi Janas Simanovskas veidotajā ētikas pārkāpuma procesā ir tāda, ka runa bija tikai par vienu kolēģi. Otrs kolēģis, kuram iepriekš arī bija bijusi partijas Instagram konta pieeja, sen bija atteicies no šīs funkcijas un starplaikā partijas Instagram kontu es biju spiests menedžēt pats.
Tobrīd būtu bijis gatavs "darīt jebko", lai kāds cits šos pienākumus uz sevi paņemtu. Tā nu es tiešām centos attiecīgo kolēģi visādos veidos pierunāt šo atbildību pārņemt.
Apzināti nesaucu vārdā šo kolēģi, jo joprojām par viņu izjūtu personisku atbildību. Kopskaitā mums ar viņu bija vismaz trīs dziļas vadības pārrunas. Mēģināju izdomāt dažādus individuālus sadarbības un apmaksas variantus atbilstoši lielajām partijas brīvprātīgā darba vajadzībām un šaurajām finansiālajām iespējām.
Te viena ilustrācija sadarbības tonim un veidam:
Tomēr faktiskā sadarbības pieredze 2018.gada rudenī nedeva iespēju paļauties uz kolēģa solījumiem.
Pēdējā reize, kad biju saņēmis viņa solījumu veidot partijas Instagram komunikāciju, bija PROGRESĪVO pikets par darba ņēmēju tiesībām pie Saeimas 2018.gada 13.decembrī. Tomēr viņš neieradās. Nebrīdinot. Un līdz šai dienai neatvainojoties. Ne par šo, ne par daudzajām iepriekšējām reizēm, kad viņš nebija turējis savu solījumu.
Man tā bija pēdējā (nenotikušās) sadarbības reize. Runa bija par partijas biedru ("ar pienākumiem pret partiju"), ne algotu darbinieku. Gan viņš, gan es abi bijām partijas brīvprātīgie. Attiecīgi mums šī sadarbība nebija jāizbeidz kādā formālā procesā. Izdarīju savus secinājumus un nemeklēju viņu vairs rokā kā daudzās iepriekšējās reizes.
Tā pagāja decembris. Tā pagāja janvāris. Tā sākās februāris, pienāca Janas Simanovskas personisko pārdzīvojumu diena kafejnīcā, kuras precīzo datumu 3.jūlijā, kad Jana Simanovska beidzot varēja gan izvirzīt apsūdzību, gan tiesāt, neviens no iesaistītajiem vairs precīzi neatcerējās.
Taču situācijai bija jābūt pēc 2019.gada 6.februāra. Šīs dienas vakarā piedalījos vienā ārvalstu sadarbības partnera pieņemšanā un attiecīgi ievietoju partijas Instagram kontā attēlu ar kolēģiem.
Kad, šķiet, nākamajā rītā iegāju partijas Instagram kontā, bilde bija pazudusi. Satraukumā par konta drošību, nomainīju tā paroli un par lietu aizmirsu. Vēlākais kopš 2018.gada 13.decembra kontu administrēju es viens.
Taču kādā dienā pēc šīs mistiskās bildes pazušanas dienas kafejnīcā kopā sēdēja Jana Simanovska un attiecīgais kolēģis. Man joprojām nav zināms iemesls, kāpēc šim kolēģim tajā dienā un vietā likās, ka viņam jāpiekļūst partijas Instagram kontam. Taču viņš blakus sēdošajai Janai Simanovskai izrādīja izbrīnu, ka viņš šim kontam nevar pieslēgties. Jo es iepriekš biju nomainījis paroli un to viņam nebiju teicis, tā kā viņš kopš 2018.gada 13.decembra neierašanās uz piketu nebija pie manis pieteicies.
Šajā dienā noskaidrojās visu iesaistīto personu satraukuma iemesls un mistiskā manis. 6.februārī ievietotās bildes pazušana. Attiecīgais kolēģis bija izņēmis manis ielikto postu ar pamatojumu, ka viņam neesot paticis, kā šajā bildē izskatoties kāds cits kolēģis.
Un par šo stāstu ir mana trešā "Ētikas komisijas" lieta, kas pamatoja gan to, kāpēc es nedrīkstēju kandidēt uz Rīgas domi, gan kāpēc mani būtu jāizslēdz no partijas. Jana Simanovska un Inga Liepa-Meiere izmantoja šo gadījumu savās "liecībās" saistībā ar valdes man izteikto aizliegumu kandidēt Rīgas domes vēlēšanās.
