(13) Otrā “aizliegtā doma” – Putņa "aptrakuma un ļauno nodomu" tests

Aktualisiert: Juli 8

Tagad ķeramies klāt PROGRSĪVIE valdes otrajai “aizliegtajai domai”. Proti, saskaņā ar Edmunda Cepurīša rakstīto,

“kā maldinoši un ar būtisku negatīvu ietekmi uz partijas tēlu"

esot "pride.lv intervijas

“maldinošie komentāri par partijas izaugsmes jautājumiem.

Piemēri tam ir

(a) norādes uz jaunu reģionālo nodaļu neesamību un

(b) politisko sasniegumu neesamību Rīgas domē.”


Tad tagad par sasniegumiem Rīgas domē. Bet turēsimies pie teksta, nemeklējot “imperatīvus, kas tikai galvās” (Dr. Jana Simanovska, DelfiTV).


Veram vaļā interviju pride.lv un skatāmies, kur esmu apgalvojis, ka PROGRESĪVAJIEM “nav sasniegumu Rīgas domē”.


Vienā atbildē no kopskaitā 12 atbildēm, kura ir arī vienīgā par šo tēmu, tiešām esmu ļoti kritisks:

Bet vai tiešām šo atbildi var interpretēt tā, kā to dara valde un anonīmo biedru kopa – kā partijas statūtu smaguma apgalvojumu par “panākumu neesamību Rīgas domē”?


Apzinos, ka uz mana kopumā kritiskā komentāra fona noteiktas lietas var iedurties acīs īpaši nepatīkami. Jo īpaši tās duras acīs tiem, kas tiek kritizēti un kas nes personisku politisku atbildību par kritikā minētajiem punktiem.


Kas vienmēr un jebkad ir politiski atbildīgi par pilnīgi visu un jebko, kas partijā notiek? Protams, ka tā ir valde.


Intervijā precīzi uz to norādu.


To daru ar savām politiskajām un morālajām tiesībām, esot bijušajam PROGRESĪO priekšsēdētājam, kurš pirms diviem gadiem tieši šāda paša iemesla dēļ uzņēmās politisko atbildību un atkāpās no amata, jo neizpildīja kongresā biedriem doto solījumu ievest PROGRESĪVOS Saeimā un Eiropas Parlamentā.


Grūti iedomāties demokrātiskās un politiskās kategorijās lielāku kontrastu, kad tagad valde, kuras mazspēja tiek kritizēta, uzskata par demokrātiski leģitīmu vispār lemt jautājumu par kritizētāja izslēgšanu, nemaz nerunājot par apstākli, ka šis ārā slēdzamais biedrs argumentē tikai ar to, kā pats politiski ir rīkojies.


Šo kritiskā biedra labās prakses argumentu priekšā tomēr varētu no lasītāja sagaidīt kaut nelielu labticības devu kā adekvātas teksta sapratnes priekšnoteikums.


Ejam cauri tam, ko es tur tiešām pasaku, teikumu pa teikumam.


(A) To tā par nožēlu neredzu.

  • Nav skaidrs, kas ir “TAS”, tāpēc pagaidām analīzei nepakļaujas.


(B) Ja Rīgas domei nebūtu sabiedrisko attiecību nodaļas,

varbūt pat nedzirdētu, ka PROGRESĪVIE vispār Rīgas domē ir pārstāvēti.


  • Vai šis ir apgalvojums, ka PROGRESĪVAJIEM Rīgas domē nav sasniegumu?

  • Nē. Teksts nepārprotami ir sarkastiski formulēta kritika par sasniegumu nepietiekamu komunikāciju. Grūti atrast šeit citu jēgu, vai ne?


(C) Partija vadība noteikti nav pratusi

politiski kapitalizēt savu reālo politisko spēku.


  • Varbūt tad šis ir apgalvojums, ka Rīgas domē nav sasniegumu?

  • Nē. Teksts vēl vairāk apstiprina, ka (B) teikuma interpretācija par nepietiekamu komunikāciju varētu būt pareizā izvēle, interpretējot šo tekstu. Iegūtā ietekme uz sabiedrisko domu šeit tiek vērtēta kā tāda, kas ir pārāk maza pret to, kādu varētu iegūt, ja efektīvi izmantotu politiskās pārstāvības resursu. Runa ir par neizmantotām iespējām.

  • Pats par sevi tas ir viedoklis, vērtējums, attiecīgi tālu no nepatiesu faktu apgalvojuma.


(D) Rīgai bija jābūt piemēram,

ko vēlētājs varētu sagaidīt no PROGRESĪVO politikas arī citur.


  • Varbūt tad šis ir apgalvojums, ka Rīgas domē nav sasniegumu?

  • Nē. Jo šeit nepārprotami tiek nostiprināts iepriekš teikumā (B) un (C) sniegtais vērtējums, ka tieši spēcīgās pozīcijas (attiecīgi labs rezultāts, proti, “sasniegumi”) Rīgas domē būtu bijuši labāk jāizmanto, pašvaldību vēlēšanās visā Latvijā, kā piemērs PROGRESĪVO varēšanai (sasniegumiem).

  • Šeit atgādinājums, ka visa saruna ir par PROGRESĪVO slikto sniegumu pašvaldību vēlēšanās, kas vispār ir sarunas iemesls.


(E) Tā ir nolaidība palaist garām šo iespēju.


  • Varbūt tad šis ir apgalvojums, ka Rīgas domē nav sasniegumu?

  • Nē. Gluži pretēji. Ievadošo teikumu (B), (C) un (D) interpretācija nepārprotami norāda uz to, ka Putnis novērtē partijas sasniegumus Rīgas domē, bet ir acīmredzami vīlies tajā, ka valde tieši šos Rīgas sasniegumus acīmredzami nav pratusi izmantot, jo kā gan citādi ir iespējams, ka PROGRESĪVIE ar visu valsts finansējumu un tik stipro pozīciju Rīgā varēja iegūt tikai kopskaitā 3 deputātu vietas tikai 2 pašvaldībās.

Labticīgam lasītājam paliekot pie teksta un atceroties

“Roberta pienesumu, ieguldījumu partijas attīstībā, viņa stratēģisko un politisko redzējumu, kas palīdzēja PROGRESĪVIE kļūt par redzamu spēlētāju politiskajā arēnā”

(kā to liekulības paraugdemonstrējumā formulē valde izmešanas paziņojumā),

klausoties dažādos pārmetumus “partijas graušanā” tomēr, vēlākais, tagad vajadzētu pašreflektēt un sev uzjautāt, vai Putnis tiešām ir tik traks, ka vairs neko neredz, nesaprot un nenovērtē.


Ja šis labticīgais lasītājs šādu jautājumu sev uzdotu, viņš tekstā pamanītu, ka “aptrakušā Putņa” kritiskie izteikumi ir saistīti ar citu tēmu, uz ko norāda jautājuma formulējums:


“Tagad TO īsteno Rīgas domē”,

uz kuru Putnis visu kritiku ir sācis ar pirmo teikumu

(A) TO tā par nožēlu neredzu”.


Šeit labticīgais lasītājs skatītos uz augšu un mēģinātu pārbaudīt “Putņa aptrakuma līmeni” un lūkotos pēc "TĀ", par ko ir šis izrautais citāts.


Attiecīgi labticīgais lasītājs tagad lasītu tekstu, kas ir augstāk par iepriekš analizēto kritiku:


Te redzams, ka Putnis kopumā runā par politisko līderību, mainot Latvijas politisko spektru un uzlabojot politikas kvalitāti kopumā, to paveicot ar partijas programmatisko darbu, no kura Putnis guvis personiski gandarījumu, lai gan bijis vīlies par PROGRESĪVO neievēlēšanu ne Saeimā, ne Eiropas Parlamentā.


Ja šajā brīdī lasītāja labticības līmenis krītas, tad to var saprast. Jo šeit Putnis noteikti apstiprina priekšstatus par savu “pārmērīgo ego”, norādot, ka PROGRESĪVAJIEM bija lielāka ietekme uz politisko domu Latvijā salīdzinājumā ar partijas faktisko stāvokli ar tikai 5 deputātiem pašvaldībās.


Lai vai kā, bet, vēlreiz pārlasot jautājumu par situāciju Rīgas domē, tagad secīgi vajadzētu tapt skaidram, ka

Putņa kritikas kodols saistībā ar Rīgas domi tomēr ir par to,

ka viņa subjektīvajā vērtējumā PROGRESĪVO politiskā jauda un ietekme šobrīd ir daudz par mazu pret to mandātu jaudu, kuru PROGRESĪVAJIEM vēlētāji ir devuši darbam Rīgas domē.


Ap šo brīdi ikviens labticīgs lasītājs sāktu sev jautāt, kurš un ar kādu īsti nodomu varētu būt interpretējis šo sarunu kā “maldinošus komentārus par sasniegumu neesamību Rīgas domē” un vēl vairāk – kā statūtu pārkāpumu.


Ja labticīgais lasītājs šo sarunu lasītu kopumā, kā veselumu, viņš noteikti pamanītu sarunas sākumā izteikto kritiku par sadarbību ar “Attīsībai / Par!”, kas Putņa ieskatā apdraud PROGRESĪVO politisko profilu.

Papildus labticīgais lasītājs arī pamanītu norādes, ka kustība “Par!” lēnām attīrās no netīrās naudas ietekmes, kas kopumā, protams, ir ļoti labi Latvijai, bet esošajā sadarbībā tas papildus apdraud PROGRESĪVO politisko identitāti.

Esmu atvērts kritikai. Mans uzdevums bija šeit paskaidrot, ko tiešām biju domājis. Ja kādu tas personiski aizskāra, piedodiet. Bet “piešūt” man statūtu pārkāpumu labticīgs lasītājs no šī noteikti nevarētu. Priekšnosacījums gan ir labticība attiecībā uz cilvēku ar “pienesumu, ieguldījumu partijas attīstībā, viņa stratēģisko un politisko redzējumu, kas palīdzēja PROGRESĪVIE kļūt par redzamu spēlētāju politiskajā arēnā”.




375 Ansichten0 Kommentare

Aktuelle Beiträge

Alle ansehen