(14) Orveliskais sašutums jeb kad patiesība partijas valdes acis grauž

PROGRESĪVO ievēlētie deputāti 2019.gadā pret 2021.gadu kopsummā (bez Rīgas un par labu valdei jāņem vērā administratīvās reformas faktors - iepriekš bija vairāk un mazākas pašvaldību):


2019: 5 deputāti 2 pašvaldībās

(4 Aizputē, 1 Mārupē)

2021: 3 deputāti 2 pašvaldībās

(2 Smiltenē, 1 Rēzeknē)

PROGRESĪVO Reģionālā pārstāvība kopumā (nav strīda par to, ka daļa no partijas aktīvisitiem starplaikā ir savu darbību attiecīgajā pašvaldībā formalizējuši, "nodibinot reģionālo nodaļu", proti, vismaz trīs attiecīgajā pašvaldībā esošie cilvēki izmantojuši partijas paraugprotokolu un tas apstiprināts valdē):

2019: faktiskā pārstāvība 11 pašvaldībās (+ 2 nodaļas ārvalstīs)

2021: starts vēlēšanās 10 pašvaldībās (+ 2 nodaļas ārvālstīs?)

Mājaslapā vairs nav atrodama informācija par iepriekš izveidotajām nodaļām ne Londonā, ne Briselē. Acīmredzot to vairs nav vai to darbs nav aktīvs? Cik zināms, tad nav īstenots arī sākotnējais plāns izveidot nodaļu Berlīnē. Labi zinot, ka partijas bijušais priekšsēdis dzīvo Berlīnē jau vairāk nekā gadu, valde nav vēlējusies šo resursu jeb kādā veidā izmantot.Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās PROGRESĪVIE bija starp līderiem vēlēšanu iecirkņos ārvalstīs, tāpēc šāda valdes attieksme ir rupji nolaidīga.


Taču saskaņā ar Edmunda Cepurīša rakstīto šāds vērtējums esot

“maldinoši komentāri par partijas izaugsmes jautājumiem.

Piemēri tam ir

(a) norādes uz jaunu reģionālo nodaļu neesamību un

(b) politisko sasniegumu neesamību Rīgas domē”


jeb kārtējā PROGRSĪVIE valdes “aizliegtā doma” - “maldinoša un ar būtisku negatīvu ietekmi uz partijas tēlu".


Par šo domu partijas vārdā biedriem un sabiedrībai ar paziņojumu presei kā milzu panākums un vienlaikus pierādījums maniem "meliem" orveliski tiek deklarēts:

"Par partijas darbu reģionos vēlamies informēt,

ka pēdējo divu gadu laikā nodibinātas nodaļas

Jēkabpilī, Ķekavā, Siguldā, Cēsīs, Ogrē, Smiltenē un Rēzeknē."


Šī maldināšana arvien no jauna tiek nostiprināta ar jaunu valdes paziņojumu 2021.gada 5.jūlijā:

"Pēc intervijas Pride.lv, kura cita starpā

satur arī nepatiesus faktus un partijas reputācijai kaitējošus apgalvojumus

un sekojošās atteikšanās vienoties par sēdes datumu, kurā izskatīt risinājumus, Roberts Putnis zaudēja partijas valdes uzticību."


Labi, skaitām nodaļas:

  1. Jūrmala. Jana Simanovska. Dibinātāja. Viens no “kalendāra aspektiem” dibināt partiju 2017.gadā bija tieši pašvaldību vēlēšanu konteksts un Jūrmalas nodaļas gatavība startēt. Šķiet, ar to viena no vecākajām nodaļām. Diemžēl ne 2017.gadā ar Māri Graudiņu kā saraksta līderi, ne tagad ar Janu Simanovsku priekšgalā PROGRESĪVIE neieguva pietiekami lielu vēlētāju atbalstu, lai tiktu pārstāvēti Jūrmalas domē. Attiecīgi mans aicinājums abiem līderiem būtu mazāk enerģijas veltīt iznīcinošam darbam, bet drīzāk doties pašrefleksijā par neveiksmi arī otrajā piegājienā.

  2. Smiltene. Edgars Felcis, Rihards Reinbahs - kodols, kas darbojās vēl pirms šīs valdes sasaukuma 2019.gadā. Abi labi zināmi biedri no laika, kad vēl vadīju partiju. Smiltenē ir iegūti divi mandāti, par ko prieks. Smiltene ar valdes locekli Ervinu Labanovski vienmēr bija progresīva. Apsveicu ar abiem mandātiem!

  3. Rēzekne. Leila Rasima, par kuras ievēlēšanu nevaru beigt priecāties, par ko, starp citu, runāju "tajā šausmīgajā intervijā". Rēzekne šķita “neieņemams cietoksnis”, bet tieši tur tagad PROGRESĪVIE ieguva vēlētāju atbalstu. Milzu gandarījums. Dzīvoja un darbojās Rēzeknē jau 2019.gadā.

  4. Sigulda. Mārcis Čapkēvičs. Arī zināms aktīvs PROGRESĪVO biedrs, ko labi atceros, bija aktīvs Siguldā jau 2019.gadā.

  5. Mārupe. Elīna Jansone. Mārupē bija “sarežģīta” situācija. Mandāts pašvaldībā ir zaudēts. Zinot, cik lieli reputācijas riski bija saistīti ar Edgaru Jansonu (arī homofobijas kontekstā), varēju tikai brīnīties par valdes gatavību arī šajās vēlēšanās ar šo kandidātu iet uz lieliem kompromisiem politiskās platformas ziņā.

  6. Jelgava. Vecā labā nodaļa ar labi zināmo arodbiedrību aktīvistu Edgaru Niedrīti priekšgalā.

  7. Cēsis. Jānis Jenerts. Lelde Goba. Nauris Lārmanis. Zināmā cēsnieku komanda, par kuru prieks arī jau ilgi pirms 2019.gada.

  8. Liepāja. Marta Kraujiņa. Pats biju Liepājas nodaļā vairākkārt un ļoti, ļoti cerēju uz labāku iznākumu.


Divu gadu laikā klāt nākušas divas nodaļas


Tagad ievēlētā valde startēja ar solījumu izveidot "plašu reģionālo nodaļu tīklu". Mārtiņš Kossovičs, Ervins Labanovskis, Dace Kavasa un Māris Graudiņš pat to izvirzīja par savu galveno prioritāti, pamatojot savas kandidatūras uz valdi.


No šīs lielās prioritātes apaļu divu gadu laikā valdes darba rezultātā acīmredzot klāt nākušas divas jaunas nodaļas: Ķekavā (9.) un Jēkabpilī (10.).


Par valdes paziņojumā minēto Ogres nodaļu informāciju mājas lapā nevar atrast, bet nu kopējā statistikā tas būtiskas izmaiņas neienes.


Bet pazaudētas - vismaz 2 (faktiski 6?) nodaļas


Pilnībā pazudusi ir Aizpute. Lai arī tur bija 4 PROGRESĪVO pašvaldības deputāti. Partijas interneta vietnē nav nekādu ziņu par viņu padarīto Aizputē, nedz arī informācija par nodaļas iespējamo tālāko attīstību.


Tāpat vairs acīmredzot neeksistē Ķeguma nodaļa, kura 2017.gadā startēja ar savu sarakstu.


Lai arī Ropažos 2017.gadā PROGRESĪVAIS Guntis Laurins startēja no Latvijas Zaļās partijas saraksta, starplaikā izvērst plašāku atbalstītāju bāzi acīmredzot nav izdevies.


Brisele, Londona, Berlīne?


Var piekrist, ka Covid19 krīze apgrūtināja darbu. Noteikti Rīga fokusēja uzmanību.

Tomēr manu vērtējumu traktēt kā statūtu pārkāpumu, kas pamato izslēgšanu no partijas?


Vai varbūt tā ir vienkārši trampiski orveliska demagoģija, novēršot uzmanību no savas atbildības par slikto iznākumu?



Bijusī Aizputes nodaļa (ar 4 PRORGESĪVO deputātiem):




186 Ansichten0 Kommentare

Aktuelle Beiträge

Alle ansehen