(16) Jautājumi kārtējai aizmuguriskai “Atklātai sarunai par Roberta Putņa izslēgšanu” šovakar


1. Kāds tieši ir tiesiskais pamatojums, kāpēc netiek dota iespēja pārbaudīt “anonīmās biedru kopas” iesnieguma atbilstību partijas statūtiem, proti, joprojām nav zināmi biedru vārdi, jo īpaši ņemot vērā zemāk izklāstītos apstākļus, kas grauj uzticēšanos valdei un Revīzijas komisijai šajā lietā?

a. Statūti neparedz slepenību biedra izslēgšanas procesā. Tas ir biedra politiskās atbildības izvērtēšanas process, par kuru atgriezeniski visi procesā iesaistītie biedri nes savu personisko politisko atbildību. Personiskās atbildības mehānisms ar biedru vārdu noslepenošanu tiek izslēgts.

b. Ja arguments ir “iespējama iespaidošana” (Dr. Jana Simanovska, DelfiTV), tad kādus konkrētus iespaidošanas riskus un no kuras personas puses valde ir izvērtējusi un pie kāda slēdziena nonākusi, pieņemot lēmumu par biedru vārdu slepenošanu (izraksts no valdes sēdes protokola)?

c. Kā citādi valde var neitrāli pierādīt, ka vismaz 20 paraksti juridiski saistošā formā tai ir bijuši iesniegti uz izslēgšanas procesa uzsākšanas dienu 8.jūnijā?

d. Kāpēc iesniegums visā pilnībā un ar iesniedzēju parakstiem pretēji statūtiem nav ticis uzrādīts Ētikas komisijai?


2. Kāpēc, pārkāpjot statūtus, Ētikas komisija nav tikusi iesaistīta izslēgšanas procesā?


3. Ar kādām tiesībām PROGRESĪVO valde jau pirms valdes lēmuma sagatavoja paziņojuma medijiem par biedra izslēgšanu, proti, vai jau pirms sēdes ar biedru uzklausīšanu, Dr. Jana Simanovska prezentāciju un valdes pozīcijām iesaistīto starpā pastāvēja vienošanās par gala lēmumu?


4. Ar kādām tiesībām un ar kādu partijas komunikācijas stratēģisko mērķi valde uzskatīja par nepieciešamu informēt medijus par savu lēmumu pirms izslēgtā biedra? Kādā veidā valde bija iecerējusi ar šādu rīcību samazināt lēmuma komunikācijas un reputācijas riskus partijas tēlam?


5. Ar kādām tiesībām, mērķi un apsvērumiem par partijas reputācijas riskiem izslēgšanas procesa organizators valdē līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, apzinoties kļūdas iespējamību procesa organizācijā (kā norāda sarakstē ar izslēdzamo biedru), tomēr izvēlējās šos riskus neņemt vērā un turpināt procesu? Kādi bija viņa konkrētie apsvērumi pasargāt partiju no secīgi izrietošajiem reputācijas apdraudējumiem?


6. Kāpēc izslēgtais biedrs par viņa izslēgšanu tika informēts tikai 22.jūnija rītā, kamēr mediji par šo faktu tika informēti jau 21.jūnija vakarā?


7. Vai pirms informatīvās vēstules parakstīšanas par biedra izslēgšanu līdzspriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa pārliecinājās par lēmuma procesuālo un materiālo tiesiskumu un kā viņa to darīja, ja valdes sēdē viņa esot teikusi, ka “neskatām interviju pēc būtības, bet kā statūtu pārkāpumu”? Vai šis apsvērums ir ieprotokolēts valdes sēdes protokolā?


8. Ar kādām tiesībām un kādu pamatojumu partija kā politiska organizācija konkrētā juridiskā biedra izslēgšanas procesā paziņojumā medijiem par biedra izslēgšanu iekļāva šādus biedra reputāciju aizskarošus subjektīvus emocionālus vērtējumus un kādi bija valdes apsvērumi šādā veidā efektīvi pārvaldīt iespējamos riskus partijas reputācijai un biedra reputācija (saskaņā ar partijas Ētikas kodeksu sargāt biedra reputāciju kā viņa politisko kapitālu ir partijas institūciju uzdevumus):


a. “Jau iepriekš Roberts Putnis savos izteikumos un rīcībā ir bijis aizskarošs gan individuāli pret partijas biedriem, gan arī pret partijas darbību”’;


b. “2020. rudenī Roberts Putnis publiski paziņoja, ka vairs nejūtas piederīgs valstij un pamet Latviju.”


9. Kādā veidā kā tiesisks un politiski atbildīgs arguments ir traktējams partijas valdes medijiem izplatītā deklarācija “taču pēdējos gados mums ir bijis arvien grūtāk redzēt Robertu kā daļu no partijas komandas” – kāds tieši ir šīs deklarācijas juridiskais svars un nozīme saistībā ar izslēgšanu?


10. Kādā veidā valde tika izvērtējusi sava interešu konflikta situāciju lemt izslēgšanas lietā, ievērojot, ka izslēgšanas pamatojums ir par valdes darbu izteiktā kritika un valdes politiskās atbildības prasīšana saistībā ar slikto pašvaldību vēlēšanu rezultātu (valdes sēdes protokola izraksts)?


11. Kādā veidā valde tika izvērtējusi sava interešu konflikta situāciju lemt izslēgšanas lietā, ievērojot, ka izslēgšanas pamatojums ir arī “priekšvēsture konfliktam ar valdi”, bet valde nav atsaukusies Ētikas komisijas ne 2020.gada 11.marta, ne 2020.gada 25.maija konfliktu risināšanas aicinājumiem?


12. Kādā veidā šie valdes locekļi ir izvērtējuši savu individuālo interešu konfliktu, lemjot par biedra izslēgšanu, ievērojot, ka valde publiskajā komunikācijā atsaucas uz “personiskiem konfliktiem”, kas pastāvējuši ar izslēdzamo biedru:

a. Dace Kavasa – konflikts ar biedru pēc viņa paustās kritikas par EP vēlēšanu sabotēšanu, valdes locekles pienākumu nepildīšanu un Ētikas komisijas ignorēšanu / to sēžu neapmeklēšanu, samērīguma problēma – valdes locekle, kas ar publiskiem izteikumiem veikusi nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda rupju noniecināšanu lemj par biedra izslēgšanu par kritiku, ko tas izteicis par valdes darbu;


b. Mārtiņš Kossovičs – konflikts ar biedru kopš viņa paustās kritikas par valdes pienākumu nepildīšanu;


c. Ervins Labanovskis – konflikts ar biedru par viņa kritiku par interešu konfliktu, atrodoties divu dažādu organizāciju valdēs vienlaikus un ietekmējot partijas politiskās izvēles, vadoties no citas organizācijas interešu pozīcijām;


d. Viesturs Kleinbergs – konflikts ar biedru par homofobisku argumentāciju saistībā ar iespējamo biedra kandidēšanu uz Rīgas domi un iepriekšējiem homofobiskiem izteikumiem biedram;


e. Igors Kļaviņš – konflikts ar biedru saistībā ar iepriekšēju nepatiesas liecības došanu biedra kā partijas priekšsēdētāja vadītā cita biedra izslēgšanas procesā?


13. Kādā veidā valde ir vērtējusi “anonīmās biedru kopas” pārstāves Dr. Janas Simanovskas interešu konfliktu, ņemot vērā iepriekšējos rupjos ētikas pārkāpumus, viņai esot Ētikas komisijas locekles amatā un vēlāk neētiski rīkojoties ar “bijušās ĒK locekles autoritāti”?


14. Kādā veidā valde un Revīzijas komisija ir izvērtējusi un novērsusi Revīzijas komisijas locekļu interešu konfliktu:

a. Māris Graudiņš – konflikts ar biedru par politisku ietekmēšanu ar ziedojumiem un valdes kolektīvo lēmumu neievērošanu priekšvēlēšanu kampaņā;


b. Zane Pūpola – kādā veidā valde, zinot šīs RK locekles duālo lomu, esot bijušajai jaunatnes organizācijas Protests vadītājai, kas kopā ar valdes locekli D. Kavasu iepriekš mobēja biedru, ir pret biedru publiski nepieklājīgi izturējusies un partijā ir radījusi personiskās atriebības cīnītājas tēlu attiecībās ar biedru, uzskata par iespējamumu nodrošināt RK atzinuma, kas tapis ar Zanes Pūpolas līdzdalību, uzticamību biedru lokā?


15. Kāpēc valde Ētikas komisiju pat neinformēja par izslēgšanas sēdi?


16. Ar kādu pamatojumu valde nelūdza Ētikas komisijas vērtējumu situācijai uz 21.jūnija valdes sēdi? Ja valde uzskata, ka tādu valdes pienākumu partijas statūti neparedz, tad kādi bija valdes apsvērumi, kas lika domāt, ka ĒK iesaiste būtu pretēja labai pārvaldībai un biedriskai konflikta risināšanai?


17. Kāpēc valde izsludināja valdes sēdi tikai 20 stundas pirms valdes sēdes, kāpēc tas netika darīts ar biedru vēstkopas starpniecību, bet tikai Facebook grupā, kuru, kā valde apzinās, lieto absolūts biedru mazākums?


18. Kāpēc valde 3 dienas ignorēja biedra lūgumu sniegt rakstiskus paskaidrojumus lietā?


19. Valde biedriem apgalvoja, ka esot sazvanījusies ar biedru, mēģinot vienoties par sēdes laiku? Kurš un kad no valdes vai valdes vārdā tika runājis pa telefonu ar biedru un saņēmis atteikumu vienoties par sēdes laiku vai citu paskaidrojumu iespēju?


20. Kādi valdei ir dokumentāli pierādījumi publiskajam apgalvojumam, ka biedrs ir “atteicies vienoties par sēdes datumu”? Kāds ir pamatojums valdes sēdes sasaukšanai tieši 21.jūnija vakarā, ja tā tiek sasaukta tik spontāni kā 20 stundas iepriekš un pirms tam 3 dienas no valdes puses nav komunikācijas ar biedru? Kāpēc netika apsvērtas citas - procesuālajai drošībai un partijas reputācijai piemērotākas - alternatīvas?


21. Ar kādu pamatojumu valde uzskatīja par neiespējamu uzklausīt biedru, lai gan biedrs skaidri norādīja, ka ir gatavs aizstāvēties, ja viņam tiek dotas iespējas pārbaudīt procesa tiesiskumu un ja viņam tiek darīti zināmi konkrēti pārkāpumi (izraksts no protokola par valdes apsvērumiem saistībā ar iespējamu procesuālu kļūdu – uzklausīšanas tiesību pārkāpumu izslēgšanas procesā)?


22. Kurā starplaikā notikušā valdes sēdē pirms 2021.gada 5.jūlija, kad valde publicēja jaunu paziņojumu par biedra izslēgšanu, valde ir lēmusi mainīt izslēgšanas pamatojumu un vai attiecīgais lēmums ir nosūtīts biedram viņa tiesisko interešu aizsardzības iespējai?


23. Ar kādu juridisku pamatojumu un reputācijas menedžmenta un sabiedrisko attiecību / komunikācijas apsvērumiem partijas valde izvēlējās sniegt jaunu paziņojumu 2021.gada 5.jūlijā ar izslēgtā biedra negatīvu personisku raksturojumu? Kādu sabiedrības un biedra reakciju uz šo paziņojumu valde bija ieplānojusi? Kāds bija valdes komunikācijas plāns?


24. Kādi ir valdes apsvērumi publiskajā komunikācijā un kāds ir tie juridiskais pamatojums, publiski ārpus partijas medijus informējot par pirms gadiem skatītām lietām Ētikas komisijā?


25. Kuri konkrēti biedra pride.lv intervijā paustiem apgalvojumi valdes ieskatā ir “cita starpā satur arī nepatiesus faktus un partijas reputācijai kaitējošus apgalvojumus” (2021.gada 5.jūlja partijas paziņojums medijiem)?


26. Kurā vietā un kad partijas iekšējā Facebook grupā Emīls Ozoliņš publicēja aicinājumu parakstīt iesniegumu par biedra izslēgšanu (2021.gada 5.jūlja partijas paziņojums medijiem)?


27. Kā ar partijas augsto politiskās ētikas standartu un deklarētājam politiskajām vērtībām ir savienojams valdes vērtējums, ka politiskās korupcijas aizdomu ēna, kas gulstas un partiju PROGRESĪVIE saistībā ar NEPLP konstatētajiem pārkāpumiem Rīgas domes vēlēšanu priekšvēlēšanu aģitācijā ir “tikai attiecīgā medija atbildība” (2021.gada 5.jūlja partijas paziņojums medijiem)?



692 Ansichten0 Kommentare

Aktuelle Beiträge

Alle ansehen