Mainot iepriekšējo argumentāciju izslēgšanai partijas valde 2021.gada 5.jūlijā nāca ar jaunu paziņojumu medijiem, apgalvojot šādi:
"Attiecībā uz Roberta Putņa nekandidēšanu uz Rīgas domi jāatgādina, ka PROGRESĪVIE kandidātu saraksts tika veidots, pamatojoties uz biedru balsojumu — kandidātu sarakstam izvirzīto cilvēku reitingu. Saraksts tika veidots no divām līdzvērtīgām sadaļām: biedru balsojuma (tajā piedalījās ap 150 biedru) un Valdes izvērtējuma. Biedru balsojumā Roberts ieguva 19. vietu, bet sarakstā tādu bija 18. Pamatojoties uz balsojumu un valdes vērtējumu par grūtībām strādāt komandā (kas kopīgajā sarakstā tika vērtēta kā īpaši svarīga, lai sarunās un kampaņā novērstu riskus partijas reputācijai), valde nepaaugstināja Roberta vietu reitingā."
"Biedru atbalsta trūkuma" blefu un "alternatīvos faktus" papildus partijas publiskajā komunikācijā uztur arī "anonīmās biedru kopas pārstāve" dr. Jana Simanovska.
Taču tā ir klaji meli, kas tiek izplatīti partijas vārdā. Kā apliecina šeit redzamie dokumenti biedri mani bija iebalsojuši Rīgas domes kandidātu saraksta 18. pozīcijā (no kopskaitā 18). Tikai un vienīgi valde izlēma mani pretēji biedru balsojumam vispār "izmest no saraksta" kā "partijas reputācijas risku".
Tieši tā bija valdes "lielā problēma", ka biedru aptaujā biju ieguvis 58 balsis (maksimālais skaits bija 75 pretēji 5.jūlija paziņojumā nepatiesie apgalvotajiem 150 biedriem, sk. sleju L valdes izvērtējuma tabulā zemāk), ar ko biedri viennozīmīgi man bija devuši mandātu kandidēt. Un tas bija noticis neskatoties uz to, ka balsojumā tiku iekļauts novēloti un ievilkušās NEPLP locekļa amata konkursa dēļ četrus mēnešus atturējos no līdzdalības partijas darbā.
Piemērojot valdes pašas noteiktos izvērtējuma kritērijus, mana kandidatūra ierindojās 11. vietā (sleja M), bet valdes gala vērtējumā (dzimumu paritāte, citi pozitīvās diskriminācijas aspekti) matemātiskā aprēķina rezultātā ieguvu 14. vietu kandidātu sarakstā.
Attiecīgi valdes lēmuma priekšmets pretēji 5.jūlijā izplatītajiem meliem nebija par "Roberta vietas paaugstināšanu reitingā" jeb kandidēšanu kā tādu, bet gan tikai par to, cik "pieklājīgi" un atbilstoši partijas reputācijas vajadzībām būtu man atrasties attiecīgi 11. vai 14. vietā sarakstā. No savas puses norādīju, ka man nav nekādu ambīciju uz noteiktu pozīciju sarakstā, taču valdei teicu, ka, ja es būtu partijas "sabiedrisko attiecību konsultants", tad paredzētu, ka mana atrašanās kādā salīdzinoši zemā pozīcijā varētu izskatīties "dīvaini". Vēl jo vairāk tas liktu uzdot papildu jautājumus, jo tas nozīmētu, ka mans vārds kopīgi ar "Attīstībai / Par!" veidotajā sarakstā atrastos tālu sabiedroto un vienlaikus politisko konkurentu redzamākajiem kandidātiem.
Kā redzams vērtējuma tabulā valde manu pilsoniskās līdzdalības līmeni (C sleja), izglītību (D sleja), saikni Rīgu un izpratni par Rīgas domi (F sleja) novērtēja ar 9 no maksimāli iespējamajiem 10 punktiem. Maksimālo punktu skaitu ieguvu par savu atpazīstamību (G sleja), kā arī par profesionālo pieredzi un valsts pārvaldes izpratni (E sleja). Tā privāti biju paudis savas šaubas par spēku vēl vienai kampaņai, valde kā zemu novērtēja manu motivāciju (5 punkti, I sleja) un tikpat zemu (pilnīgi pamatoti, jo nebiju atguvies no iepriekšējām divām kampaņām) arī manu spēju atvēlēt laiku kampaņai (H sleja).
Interesantā kārtā valdes sākotnējā vērtējumā bija tikai divi kandidāti, kuriem valde bija reputāciju (K sleja) novērtējusi kā īpašu priekšrocību. Mihails Simvulidi pamatoti ieguva maksimālos 10 punktus par savu aktīvo darbu biedrībā "Pilsēta cilvēkiem". Un es biju vienīgais bez viņa, kuram valde piešķīra 5 punktus reputācijas "bonusa" punktus, kamēr citiem kandidātiem reputācija tika vērtēta neitrāli. Šajā kontekstā vēl jo kuriozāks šķiet valdes vērtējums man kā "partijas reputācijas riskam".
Saraksta veidošanas kritēriji:
Nu kā var tā melot?
