(26) Kā no Kossoviča/Labanovska "sū" Graudiņš izaudzēja lietu par "Tavu sūda kongresu"
[R. Putnis raksta M. Kossovičam un T. Zariņam]
Šī mana kritiskā īsziņa toreizējiem partijas Komunikācijas darba grupas līdzvadītājiem Tomam Zariņam un vienlaikus arī valdes locekļa atbildību nesošajam Mārtiņam Kossovičam ir sākums konfliktam, no kura valdes bijušais un tagadējais partijas Revīzijas komisijas loceklis Māris Graudiņš gadu vēlāk (!) pārvērta vienā no "priekšvēstures" kopskaitā "trim "Putņa lietām Ētikas komisijā".
[M. Graudiņa iesniegums ĒK]
Īsumā lietas apstākļi:
Komunikācijas darba grupu ar atbildību par visu 13. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas dizainu, īstenošanas plānošanu un realizācijas koordinēšanu - partijas priekšvēlēšanu kampaņas centrāli. Darba grupas līdzvadītāji bija Mārtiņš Kossovicš un Toms Zariņš. Uzņemoties savus brīvprātīgos pienākumus, viņi bija partijai solījuši tos pildīt līdz visai nācijai precīzi zināmajam vēlēšanu datumam (6.10.2018). Taču nepilnas trīs dienas pirms PROGRESĪVO priekšvēlēšanu kampaņas atklāšanas pasākuma viņi abi neatkarīgi viens no otra paziņoja, ka savu solījumu neturēs.
Toms Zariņš to izdarīja ar īsziņas palīdzību:
[T. Zariņš viņa vadītās partijas darba grupas tikšanās dienas rītā informē R. Putni, ka uz to neieradīsies. R. Putnis tad vēl nezina, ka T. Zariņš ir izlēmis atteikties no darba grupas vadības vispār, ko noskaidro vēlāk telefoniski.]
Toms Zariņš pēc mana ieteikuma bija ieguvis jaunu darbu. Tas no viņa prasīja lielu ieguldījumu, tiešām ļoti apgrūtinot iespēju atbildīgi un iepriekšējā apjomā pildīt savus pienākumus. Viņš gan negrasījās atteikties pildīt savus pienākumus vispār un vēlāk telefona sarunā nāca ar savu piedāvājumu, kādu pienākumu daļu jaunajos apstākļos vajadzētu pārņemt citiem partijas brīvprātīgajiem un kādu viņš varētu turpināt pildīt pats.
Par to nekavējoties informēju partijas valdi, kuras loceklis bija Komunikācijas darba grupas otrs vadītājs Mārtiņš Kossovičs:
Respektējot biedra un kolēģa cieņu un godu, šeit publiskoju tikai to mana valdei sniegtā Toma Zariņa līdzšinējā darba vērtējumu, kas ir pozitīvs, lai gan valdei raksturoju arī problēmas līdzšinējā sadarbībā. Pašsaprotamā kārtā pašam Tomam Zariņam uzreiz pārsūtīju kopiju no manis valdei sniegtā situācijas vērtējuma. Pēc kritiska komunikācijas darba grupas situācijas izvērtējuma, ko šeit izlaižu, savu ziņu valdei noslēdzu ar nepieciešamā valdes iesaistes apkopojumu:
[R. Putnis informē valdi.]
Pieņemot lēmumu, Toms Zariņš tāpat kā citi partijas biedri vadījās no valdes locekļa Mārtiņa Kossoviča iepriekš partijai dotā solījuma vadīt priekšvēlēšanu aģitāciju līdz pat Saeimas vēlēšanām. Toms Zariņš apzinājās, ka viņa lēmums varētu uzlikt lielāku darba nastu otram līdzvadītājam Kossovičam, taču Zariņam nebija pilnīgi nekāda pamata pat tīri teorētiski pieņemt, ka viņa pienākumu daļēja pārdale varētu apdraudēt Komunikācijas darba grupas darbību kopumā:
[R. Putnis informē valdi.]
Tikmēr starplaikā izrādījās, ka Mārtiņš Kossovičs arī jau bija pieņēmis lēmumu pamest Komunikācijas darba grupas vadību. Iemesls tam bija ar brāli Jāni Kossoviču kopā izveidojuši optikas uzņēmumu bizness. 2018.gada sākumā Kossoviču uzņēmums uzsāka ieiešanu Lietuvas tirgū, kur jau 30.augustā plānoja atklāt savu pirmo veikalu. Šis ģimenes biznesa lielais izaicinājums pārklājas ar priekšvēlēšanu kampaņas karstāko fāzi.
Cilvēciski Kossoviča izvēle par labu ģimenes biznesam, kaitējot partijas vajadzībām ir pilnīgi saprotama. Tomēr pat tad, ja no visiem partijas biedriem nevar prasīt, lai tie būtu tādi "putņi", kuri divus gadus brīvprātīgā kārtā bez atalgojuma "kalpotu partijai un dzimtenei", tomēr biedriskuma un partijas amatpersonas ētisko pienākumu rakursā gan šī Kossoviča rīcība kā tāda, gan vēl jo vairāk viņa stila un formas izvēle ir ļoti apšaubāma.
Kossovičam, kurš bija arī partijas valdes loceklis, nebija ne drosmes, ne "kinderštūbes" par savu lēmumu atstāt partijas Komunikācijas darba grupas vadību pašam personiski informēt vai nu valdi kopumā, vai mani kā partijas priekšsēdētāju, kuram šī situācija galu galā būs kaut kādā veidā jārisina. Lieki piebilst, ka Kossovičs nenāca ne ar kādiem risinājuma un viņa lēmuma negatīvo seku novēršanas priekšlikumiem.
Viņš par savu lēmumu informēja tikai to pašu kolēģi Tomu Zariņu, par kura atteikšanos no Komunikācijas darba grupas vadītāja atbildības Kossovičs kā valdes loceklis jau bija informēts no manas ziņojuma valdei. Toms Zariņš par no Kossoviča saņemto ziņu pāris stundas pirms paredzētās sēdes sākuma apmulsis informēja tālāk mani, sakot, ka viņš īsti no tās gan nesaprotot, vai Kossovičs domājot tikai tās dienas sēdi vai atteikšanos no vadības pienākumiem vispār. Tālākajā saziņā apstiprinājās ļaunākā iespējamā katastrofa - 72 stundas pirms kampaņas atklāšanas pasākuma abi kampaņas vadītāji neatkarīgi viens no otra savu partijai doto brīvprātīgā darba solījumu iemeta miskastē, bet darāmo darbu sarakstu - man kā partijas priekšsēdētāja klēpī:
[M. Kossoviča ziņa R. Putnim par atteikšanos turpināt vadīt Komunikācijas grupu.]
Mārtiņš Kossovičs pretēji šajā ziņā solītajam ne "individuāli", ne kolektīvi patiesos lēmuma iemeslus - noslodzi ģimenes biznesā Lietuvas tirgus atvēršanas dēļ - tā arī nekad nepaskaidroja. Par to zināju no Kossoviča draugu un ģimenes loka. Tāpēc no šeit zemākās liekulības un biedriskuma trūkuma jau tajā brīdī "šķebināja":
[R. Putņa un M. Kossoviča privātā sarakste.]
Būdams tiešām talantīgs komunikators, Kossovičs atrada veidu, kā šajā situācijā pašam labi izskatīties partijas biedru priekšā. Iegansts, par kuru "uzmest lūpu" un padarīt mani par vadītāju, ar kuru Kossovičs vienkārši "nevar sadarboties", bija paralēli valdē notiekošais strīds par sēdes protokola formulējumiem. Šajā diskusijā tapa mana Kossovičam privāti rakstītā ziņa par "katru sū", no kura pēc gada augstāk redzamajā Graudiņa iesniegumā jau bija izaudzis "Tavs sūda kongress":
[R. Putņa un M. Kossoviča privātā sarakste.]
Strīds izauga no tā, ka valdē tika noraidīts valdes locekļu Ervina Labanovska un Mārtiņa Kossoviča priekšlikums 2018.gada 10.jūnijā sarīkot partijas kongresu, kura priekšmets būtu partijas statūtu grozīšana, ieviešot divu līdzpriekšsēdētāju institūtu viena priekšsēdētāja vietā. Priekšlikums nāca tikai divus mēnešus pēc iepriekšējā kongresa un nozīmēja partijas statūtu grozīšanas kongresu 13. Saeimas vēlēšanu kampaņas laikā. Visiem, kas kaut ko reāli jebkad ir organizējuši un vadījuši, ir skaidrs, kādu administratīvo slogu nozīmē sarīkot partijas kongresu. Lai cik atbalstīju pašu ideju par partijas diviem līdzpriekšsēdētājiem, no pieredzes arī zināju, ka atvērt partijas statūtus grozīšanai kongresā nozīmētu daudzus un dažādus labojumu priekšlikumus no partijas biedriem. Tas sasaistītu partijas intelektuālo un brīvprātīgo laika resursu, kas jau tik ļoti pietrūka priekšvēlēšanu kampaņai.
Kad Kossovičs nāca ar šo priekšlikumu, viņš jau zināja, ka nometīs man pie kājām visus paša komunikācijas vadības pienākumus. Bet tas netraucēja Kossovičam no tā uzbūvēt veselu drāmu un vairāk nekā mēneša garumā tērēt manu un valdes tik ļoti ierobežoto brīvprātīgā darba laiku, "ņemoties" ap attiecīgā valdes sēdes protokola formulējumu:
[M. Kossoviču neapmierinošais valdes sēdes protokola formulējuma projekts.]
Mārtiņš Kossovičs valdes sarakstē pārmeta, ka formulējums esot "nekorekts", jo valde neesot ar lēmumu noraidījusi viņa priekšlikumu:
[M. Kossoviča kritika par protokolu valdes sarakstē.]
Valdes sēdes protokola projekts pats par sevi tiek izsūtīts valdei saskaņošanai tieši ar mērķi saņemt valdes locekļu konkrētus priekšlikumus uzlabotai redakcijai. Attiecīgi vispārēji pārmetumi nekorektumā ir gan Kossoviča acīmredzams ētisks pārkāpums, gan arī vienkārši prasta neprofesionalitāte.
Principā šāds publisks "uzbrauciens" kā tāds jau būtu pamatots iemesls man būt aizvainotam un "skriet" ar iesniegumu uz Ētikas komisiju, par situācijas kontekstu ar komunikācijas darba grupu nemaz nerunājot.
Tomēr "ievelku elpu" un paskaidroju:
[R. Putņa paskaidrojumi valdes sarakstē.]
Kamēr Putnis par māti, tikmēr Kossovičs turpina par meitu, proti, lai gan Putnis iepriekš norāda, ka diskusijas negatīvais iznākums ir vienkārši piefiksēta un protokola projektā nav formulēts kā lēmums, Kossovičs nekaunīgi atkārto manis jau atspēkotos argumentus, tā arī nenākot ar savu alternatīvo redakciju:
[M. Kossoviča atkārtotā vispārējā kritika valdes sarakstē.]
Kā redzējām iepriekš, ģimenes biznesa dēļ Kossovičam nebija laika partijas komunikācijas darbam, taču bija gana laika individuāli apzvanīt valdes locekļus, lai pretēji valdē runātajam tomēr panāktu atbalstu kopā ar Labanovski virzītajai iniciatīvai. Šī Kossoviča un Labanovska tipiski neprofesionālā un nepieklājīgā ņemšanās bez jebkāda konstruktīva satura turpinās nākamajās valdes sēdēs, līdz tikai pusotru mēnesi vēlāk Kossovičs beidzot noformulē savu domu rakstiski un kā konflikta risinājumu "cēli piedāvā" 5.jūnijā atsaukt savu priekšlikumu 10.jūnijā rīkot partijas statūtu grozīšanas kongresu:
[M. Kossoviča ziņa valdes sarakstē.]
Notika Saeimas priekšvēlēšanu kampaņa. Partijai trūka naudas pašu minimālāko kampaņas ideju īstenošanai un administratīvo pamatvajadzību nodrošināšanai. Es brīvprātīgā kārtā pildīju visus partijas administratīvās un politiskās vadības uzdevumus, kas pats par sevi jau bija vairāk par vienas slodzes darba apjomu. Papildus tam biju partijas Ministru prezidenta amata un veselības ministra amata kandidāts ar attiecīgo saraksta lokomotīves slodzi.
Bet Kossovičs sava ģimenes biznesa vajadzību dēļ bez brīdinājuma un situācijas risinājuma priekšlikumiem kā sniegu vasaras vidū man pēkšņi uzgrūda arī vēl visu kampaņas vadību. Tā vietā, lai savu it kā tik ierobežoto laiku efektīvi izmantotu partijas kampaņas vajadzībām, Kossovičs nekaunīgi zaga manu laiku šāda veida tukšgaitai. Tā valde 17.aprīļa sēdes protokolu varēja apstiprināt tikai pēc trim mēnešiem - 5.jūnijā.
Nodrošinot valdes darba caurskatāmību, valdes diskusijās iekļāvu arī Ētikas komisiju, kuras sastāvā tolaik bija manas tagdējās izslēgšanas iniciators Emīls Ozoliņš, "anonīmo iesniedzēju pārstāve" dr. Jana Simanovska un Inga Liepa-Meiere. Šī trijotne pārzināja visu sū kontekstu, zināja gan to, ka Graudiņa iesniegums ir nepatiess, gan to, cik bezatbildīgi Kossovičs bija izturējies pret saviem biedra pienākumiem. Taču problēma izrādījos es - partijas reputācijas risks un pilnīgi neprasmīgs vadītājs.