(27.4.) Jauno vadītāju personīgie kompleksi un morālais kompass

4. paralēle - jauno vadītāju personīgie kompleksi un morālais kompass

DELNAS vadību atstāju Latvijas "trekno gadu" kulminācijā. Ekonomika griezās uz augšu vien un neviens nerēķinājās ar krahu, kas nāca pusgadu vēlāk. DELNA bija Latvijas NVO topa spicē, baudīja milzīgu sabiedrības uzticēšanos, kas izpaudās Latvijas NVO sektoram nepieredzēti augstā ziedotāju atbalstā. Nekustamo īpašumu cenām tikai debesis šķita limits. Vēl Ineses Voikas vadības laikā 2004.gadā īres cenu spiediena dēļ DELNA biroja vajadzībām iegādājās nekustamo īpašumu. Tā prognozētais vērtības pieaugums stabilizēja DELNAS projektu darba organizācijas citādi pastāvīgi nedrošo finansiālo stāvokli.


DELNAS vadību no manis gatavojās pārņemt Lolita Čigāne, kas noteikti bija profesionāli atbilstoša kandidāte. Taču man bija pamatos aizdomas, ka Lolitai DELNA būs tikai platforma startam pēc diviem gadiem gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Tā arī notika - jau 2010.gada martā Lolita Čigāne no manis pārņemto DELNAS reputācijas kapitālu konvertēja personiskajā politiskajā karjerā. Lolita ļoti labi apzinājās, ka šīs ieceres īstenošanai mana līdzdalība DELNAS lēmumpieņemšanā būtu bijis ļoti būtisks šķērslis. Tāpēc viņa DELNAS biedru lokā, kas lielā mērā pārklājās arī ar viņas draugu, paziņu un kolēģu loku, panāca savu nosacījumu izpildi, ka DELNAS vadību viņa ir gatava pārņemt tikai "bez Putņa padomē". Tas tika nokārtots, piemērojot vajadzīgos ieganstus.


Personiskā bankrota priekšā 2008.gadā vienīgā alternatīva darbam PAREX bankā man bija, atzīšos, kārdinošā, bet ētiski pilnīgi nepieņemamā iespēja darīt to pašu. Taču atteicos no tā DELNAS politiskās neitralitātes reputācijas vārdā, piemērojot pats uz sevi nekur mani formāli nesaistošo, bet starptautiskam labās prakses standartam atbilstošo divu gadu "atdzesēšanās periodu".


DELNA 2009:

PROGRESĪVIE 2020:

Tikai pāris dienas pirms valdes aizlieguma kandidēt uz Rīgas domi 2020.gada febrārī piedalījos partijas dzimšanas dienas svinībās. Pēc Mārtiņa Kossoviča biju teicis apsveikuma runu biedriem, kuru atšķirībā no pieminētā Rīgas domes saraksta līdera vairākkārt pārtrauca atbalstoši bieru aplausi, pie manis pienāca valdes locekle Antoņina Ņenaševa. Daudzkārt partijas darbā biju pieredzējis, ka ar Antoņinas kā "ar maza bērna muti runā patiesība". Tā gadījās arī šoreiz, kad viņa pienāca man klāt, sakot:

"Nu redzi? Kā tagad Mārtiņam jājūtas, kad tu norunāji?"


Ar to viņa norādīja uz Rīgas domes saraksta veidošanā visiem partijā redzamo "rozā ziloni istabā", proti, Mārtiņa Kossoviča mazvērtības kompleksiem un personiskajām bailēm uzņemties līdera lomu, man esot ar iespēju to apšaubīt vai apstrīdēt.


Šī problēma man nebija sveša, jo arī valdes darbā man Mārtiņš Kossovičs attiecībās ar sevi lika justies kā "papucītim" ar pusaugu dēlu, kuram "principa dēļ" vien kaut kas jāparunā pretī. Pastarpināti valdes un biedru diskusijas par Rīgas domes saraksta veidošanu visu laiku pavadīja bažas, ka tikai Kossovičs nenolec, ja Putnis startē.


Tas izskaidro, kāpēc "man par godu" valdes atseviški sarīkotā pasākumā, tika likts solīt "personisku lojalitāti" Mārtiņam Kossovičam. Lai cik neiedomājami man liktos ko tādu kādam partijas biedram likt darīt apgrieztā lomu kārtībā, man lojalitāte saraksta līderim likās pašsaprotama:


Vēlāk veiktā Ētikas komisijas izmeklēšana šīs aizdomas nostiprināja ar trauksmes cēlēja iesniegumu. Balstoties savā pretkorupcijas darba pieredzē, attiecīgās institūcijas un tās amatpersonu klusēšana par tik smagiem pārmetumiem savā virzienā parasti varētu tikt vērtēta kā pastarpināts apliecinājums pārmetumu pamatotībai. PROGRESĪVO valde ne Ētikas komisijai, ne partijas biedriem līdz šim brīdim nav skaidrojusi vērtējumā konstatēto:



238 Ansichten0 Kommentare

Aktuelle Beiträge

Alle ansehen