5. paralēle - atšķirības redzējumā par organizācijas lomu un darbības principiem
Katram vadītājam neapšaubāmi ir tiesības uz savu personīgo stilu. Tomēr šo tiesību robežas veido organizācijas darbības mērķu izpilde un katra vadītāja efektīvi var novērtēt rezultativitātes un attīstības dinamikas rādītājos, piemērojot vienus un tos pašus kritērijus un salīdzināmus datus.
DELNA 2009:
DELNAS attīsības dinamika no Lietussargu revolūcijas līdz "kapu tramvajam" ir zināma katram, kas šo tekstu lasa, un mani komentāri ir lieki.
Galvenā pretruna bija manā vīzījā kā par sabiedrības sargsuni, kuru pati sabiedrība arī uztur. Bet vairums DELNAS biedru nāca no ap Sorosa fondu augušajām NVO, kas tradicionāli fokusējās uz atsevišķu projektu īstenošanu, kas nozīmēja pilnīgi citu organizācijas menedžmentu. Savu ieceri īstenot man nebija iespējams bez pārējo līderu atbalsta. Ar atteikšanos no atalgojuma cerēju ar savu piemēru viņus motivēt tomēr ieguldīties vairāk ziedojumu piesaistē un veltīt vairāk laika organizācijas darbā, taču tas nenostrādāja. Tāpat kā tas nenostrādāja PROGRESĪVAJOS.
PROGRESĪVIE 2020/2021:
Savus galvenos vispārīgos kritikas punktus par PROGRESĪVO attīstības dinamiku izteicu savā par leģendāru kļuvušajā intervijā portālam PRIDE.lv, kas par partijas slikto vēlēšanu atbildīgajai valdei noderēja divkārši. Intervija kalpoja par ieganstu manai izslēgšanai no partijas. Bet papildus ar lēmumu par manu no partijas visstagnējošākās politikas tradīcijās valde saknē nolikvidēja jebkādu telpu partijas iekšējām diskusijām par valdes atbildību par partijas attīstības rādītājiem.
1. Objektīvs partijas attīstības dinamikas vērtējums ir vēlēšanu rezultāts. Partija tiesību sistēmā pastāv un ir apveltīta ar noteiktām privilēģijām tikai ar tāpēc, lai demokrātiskā valsts iekārtā organizētu politisko plurālismu, piedaloties vēlēšanās. Ja partija negūst vēlētāju mandātus, tad tā nepilda savu funkciju sabiedrībā. Pašvaldību vēlēšanās iegūtie trīs mandāti kopskaitā divās pašvaldībās ir objektīvs rādītājs, kam būtu jāliek PROGRESĪVAJOS zvanīt visiem iespējamiem trauksmes zvaniem.
2. PROGRESĪVIE zaudē savu sociāldemokrātisko profilu, ar to samazinot politiskā manevra iespējas startam nākamā gada Saeimas vēlēšanās. Kustība Par! ļoti veiksmīgi pozicionējas kā līdere sociālliberālo brīvību aizstāvībā Latvijā. Vismaz uz politiskās skatuves tai distancējoties no partneriem "Attīstībai", tās abas palielina savu politisko iespēju telpu, taču, uzlabojoties Par! politiskās finansēšanas reputācijai, partneru attīstība notiek uz PROGRESĪVO iespēju rēķina. Valdes mērķtiecīgi īstenotu stratēģiju šo risku mazināšanai pamanīt nevar.
3. Arī PROGRESĪVO profils kā mazaizsargāto balsij ir grūti pamanāms, ja, piemēram, kā īpašus politiskus panākumus Rīgas domē izceļ koku saspraušanu podos dārgākajās pilsētas adresēs vai superpersonalizētas propagandas stilā (#reirisms) kritizē valdošās koalīcijas veiktās nodokļu reformas bez konstruktīva alternatīva priekšlikuma atrisināt Latvijā masveidīgo sociālās apdrošināšanas problēmu.
Izslēdzot mani no partijas, valde meistarīgi ir izvairījusies no nepieciešamības runāt par objektīvi intervijā identificētajām problēmām, kā, piemēram, programātiskās līderības zaudēšana publiskajā telpā, kas iet roku rokā ar faktu, ka 2019.gada kongresā pieņemto partijas programmu par to atbildīgā valde līdz pat šodien ar visiem tai pieejamajiem valsts finansējuma resursiem no kongresa protokola formāta tā arī nav spējusi pārvērst viengabalainā politiskā dokumentā.
Politiskās un administratīvās līderības problēmas uzrāda arī no partijas publiski redzamās partijas darbības novērojumi. Milzu iekšēju viļņošanos partijā izraisīja manis it kā nepatiesi apgalvotā homofobijas pieredze partijā. Līdz šim brīdim neviens no partijas nav interesējies, kas konkrēti tā varētu būt bijusi. Taču tas neliedz partijas vārdā publiski nākt ar tik absurdiem paziņojumiem, ka man šādas pieredzes nav, jo PROGRESĪVAJOS "homofobijas nav" tāpat kā PSRS "nebija seksa". Paraudzīsimies, kā tad konkrēti izskatās PROGRESĪVO pašapgalvotā līderība LGBTQI+ kopienas pārstāvībai Latvijas publiskajā telpā, izvērtējot partijas komunikācijas piemēru par Ungārijas jauno homofobisko tiesisko regulējumu.
Eiropas sociāldemokrātisko partiju apvienības (PES) LGBTQI+ interešu pārstāvības organizācija nāk ar Ungārijas regulējuma nosodījumu.
Atsaucoties uz Eiropas Parlamenta marta iniciatīvu, PES aicina savas māsu partijas to pārvaldītās pašvaldības deklarēt par "LGBTIQ+ brīvības zonām".
PROGRESĪVIE ir Rīga valdošās koalīcijas partika.
11.jūnijs
Partija Kustība Par! savā sociālo mediju komunikācijā solidarizējas ar LGBTQI+ kopienu PRIDE mēnesī.
15.jūnijs
Partija "Latvijas Attīstībai" ar partijas korporatīvo identitāti sociālo mediju komunikācijā solidarizējas ar PRIDE pasākumiem visā pasaulē.
16.jūnijs
Kustība Par! nosoda Ungārijas homobiskās tiesību normas.
PES solidarizējas ar LGBTQI+ kopienu Ungārijā un nāk ar prasībām rīcībai ES līmenī.
Briselē notiek ES ārlietu ministru sanāksme, kas sasaukta, lai cita starpā pārrunātu Ungārijas homofobās tiesību normas.
13 ES dalībvalstis nāk ar kritisku paziņojumu par attiecīgo tiesisko regulējumu.
Ungārijā un citās valstīs notiek protesta akcijas, solidarizējoties ar LGBTQI+ kopienu Ungārijā un izvirzot politiskas prasības citām ES dalībvalstīm un ES institūcijām.
ES viļņojas varavīksnes krāsās - daudzviet notiek gan protesta, gan solidaritātes akcijas, tiek izgaismotas ēkas, izkārti varavīksnes karogi, pasākumi tiek plaši atspoguļoti medijos.
Konservatīvais Latvijas premjers kopā ar 16 citu ES dalībvalstu valdību vadītājiem paraksta Ungārijas tiesisko regulējumu nosodošu protesta vēstuli.
Vairākas radikāli konservatīvās Latvijas NVO pauž paziņojumus ar kritiku premjeram Kariņam par viņa pievienošanos citu ES dalībvalstu protestam pret Ungārijas
No rīta premjeru Kariņu jau paspējusi nokritizēt arī koalīcijas partnere Nacionālā apvienība.
Tikai tagad pēcpusdienā pašuztverē tāds cīnītājs par LGBTQI+ kopienas tiesībām "kā neviens cits visā Latvijā" PROGRESĪVIE nāk ar paziņojumu sociālajos medijos, ka atbalsta konservatīvo premjeru Kariņu.
Ar zināmu pieredzi komunikācijas darbā šāda veida komuniāciju var dēvēt par klasiska "pēdējā kvaukšķa" komunikācijas veidu. Kad visi "lielie puikas" savu pateikuši, no droša attāluma nāk vēl viens variākuma viedoklim piekrītošs "vau". Tāda komunikācija ir vienkārši resursu šķērdēšana. Saturiskais vēstījums, savukārt, uzrāda acīmredzamu politisko ideju trūkumu partijas vadībā. Nevar "nokomunicēt" to, kā nav, jeb, kā reiz teica viens no Latvijas politiskās komunikāijas "klasiķiem", tad no sū neviens komunikators nekādu pīrādziņu nekad neuzceps. Komunikācijā var gadīties problēma, ka labas idejas netiek pietiekami labi palaistas tautās, bet ne otrādi.