Par to, ka valde skatīs manu izslēgšanu un kas tieši man tiek pārmests, es uzzināju aptuveni piecas stundas pirms valdes sēdes. Aptuveni trīs stundas pirms šīs valdes sēdes manās rokās nonāca paziņojuma presei projekts, ar kuru jau bija paredzēts informēt sabiedrību par to, ka esmu ticis izslēgts no partijas. Attiecīgi visas Edmunda Cepurīša runas un teksti biedriem, kā kāds ir centies mani iesaistīt un meklēt kaut kādus risinājumus, ir vienkārši zemiski meli.
Tagad par faktiem saistībā ar valdes sēdi. Pilno valdes saraksti ar mani varat aplūkot šeit.
Kā redzat, pirmo ziņu saņēmu no ģenerālsekretāres trešdien. Tobrīd nudien nesapratu, kas notiek. Kāpēc man jāskaidrojas par kādu interviju, kopš kuras jau bija pagājušas pāris nedēļas un par kuru neviens nebija pie manis personiski vērsies, ne apspriedis? Partijas "iekšējās intrigās" nebiju edziļinājies jau kādus divus gadus. Arī par parakstu vākšanu "biedru tiesai” tobrīd vēl neko nezināju, jo, kā vēlāk tapa skaidrs, paraksti tika vākti tikai starp “droši lojālajiem kadriem” un tas notika koordinēti ar valdi. Biedri, kurus tagadējā valde acīmredzot uzskata par sev nelojāliem, jo viņi, iespējams, drīzāk iestātos par mani, šajā procesā netika “uzrunāti”.
Tā nu trešdienā saņēmu ziņu, ka tiek plānota valdes sēde, kas paredzēta vai nu piektdien vai pirmdien. Naivā labticībā to vēl uztvēru kā patiesu vēlmi vienoties par sarunas laiku. Izbrīnā un jautājuma nopietnībā tobrīd vēl prātā nenāca, ka datums un laiks patiesībā ir ultimāts. Tobrīd tas viss vēl izklausījās pēc puslīdz pieklājīgi ieinteresētas manu kalendāra iespēju izzināšanas. Tā kā uzreiz zināju, ka piektdienas vakars man ir aizņemts, jo biju aicināts piedalīties Berlīnes sociāldemokrātu priekšvēlēšanu pasākumā, informēju, ka piektdien ar mani noteikti nevar rēķināties. Savukārt pirmdien vakarā bija ieplānota pirmā angļu valodas nodarbība, kas tobrīd vēl bija jāapstiprina.
Kā vēlāk rakstīju valdei, tad pēc tiem mana privātā laika upuriem, ko esmu nesis PROGRESĪVO attīstībai, nudien nejutu nekādu morālu pienākumu jau atkal tik pēkšņi piekārtoties. Arī pats iemesls vēl šķita tiki slikta humoršova līmeņa joks - kopš intervijas bija pagājušas jau trīs nedēļas, pēc tam uzreiz Jāņi... Kāpēc tāda steiga?
Taču tobrīd ar "steigu" vēl sapratu laika mērīšanu dienās vai nedēļās. Taču pirmdien apguvu citas mērvienības. Pirms "biedru tiesas" farsa valde jau sen bija izlēmusi mani izslēgt no partijas. Vēl stundas pirms valdes sēdes pirmdien manās rokās nonāca mani ķengājošais preses relīzes projekts par manu izslēgšanu.
Attiecīgigi vēlāk notikušajā partijas valdes sēdē biedri tika vai nu instrumentalizēti vai nu nolikti farsa statistu lomā.
Kad savulaik pats vadīju valdi, tās sēdes notika biedriem iepriekš zināmos regulāros laikos, bet dienaskārtība tika izsūtīta caur biedru vēstkopu vismaz 48 stundas pirms sēdes, ja nebija iespējams to izdarīt nedēļu iepriekš, kas man pašam likās korektāk. Labas pārvaldības ziņā partija ir apkauninoši degradējusies, bet par to arī būs atsevišķš ieraksts.
Bet no Edmunda Cepurīša nāca tiki atrakstīšanās par excellence sliktākā Latvijas birokrāta līmenī, līdz svētdienas naktī pulksten 22.11 Edmunds Cepurītis partijas iekšējā Facebook grupā (kurā visiem ir labi zināms, ka manis sen nav - par to vēlāk atsevišķā ierakstā) ielika paziņojumu par valdes sēdi, kurai jānotiek pēc mazāk nekā 20 stundām.
Paralēli man arī svētdienas naktī tika atsūtīts e-pasts ar trīs saturiskiem punktiem, kas man tiek pārmesti saistībā ar interviju Pride.lv. Par tiem pastāstīšu nākamajos ierakstos atsevišķi.
Darbu dēļ ar šo e-pastu varēju iepazīties tikai pirmdienas pusdienlaikā, proti, aptuveni 5 stundas pirms valdes sēdes.
Nekavējoties atbildēju, ka nevaru tik īsā laikā sagatavoties tik nopietniem pārmetumiem un lūdzu jautājumu skatīt citā laikā.
Pilnu saraksti varat paši aplūkot šeit. Par citām problēmām pēc būtības nākamajā ierakstā.
