Cepurītis trīs dienas klusēja uz mani piedāvājumu rakstiski sniegt paskaidrojumus man izteiktajos pārmetumos. Gan valdes sēdē par manu izslēgšanu, gan pēc tās paskaidrojumos biedrēm un biedrēm partijā viņš šo savu klusēšanu pārdēvēja par manu "nesadarbošanos". Un šos melus viņš un pārējā valde joprojām uztur.
Biju iecerējis savu iesniegumu turpināt ar citiem argumentiem, bet pēc manas un valdes sarakstes publiskošanas (saite) jūs man uzdevāt daudzus precizējošus jautājumus. Šo jautājumu “Cikos kas notika?” ir svarīgi cilāt tieši tāpēc, ka man kā biedram politiskajā partijā tika pārkāptas tiesības tikt uzklausītam pirms izslēgšanas. Tas ir būtisks procesuāls pārkāpums, kura dēļ vien valdes lēmums par manu izslēgšanu ir prettiesisks.
Tieši tāpēc ir svarīgi vēlreiz paskatīties, "cikos kurš kam ko rakstīja". Izejam kopā vēlreiz tam, kas un kā notika! Zemāk saraksti varat ar mani kopā aplūkot arī video formātā. Ja skatīsiet video, šo varat tālāk nelasīt, jo būtība abos tekstos ir viena.
Tātad "biedru iesniegums" pēc formas un satura valdes ieskatā jau 8.jūnijā. Nav strīda par to, ka Cepurītis savu e-pastu nosūtīja 14.jūnijā. Taču viņa teksts ir bez informatīva satura.
Attiecīgi, ievērojot labas pārvaldības principu, mēs šeit “saprātīgu termiņu aizstāvībai” varētu sākt skaitīt tikai ar brīdi, kad izslēdzamais biedrs ir saņēmis pilnu informāciju par viņam izvirzītajiem pārmetumiem.
Pamēģināsim saprast, kad tas īsti notika, proti, kad es saņēmu informāciju par to, kas īsti ir man izvirzītie pārmetumi un vai laika sprīdis starp šo brīdi un valdes sēdi tiešām ir uzskatāms par pietiekamu un pilnvērtīgi statūtiem atbilstošu biedra uzklausīšanu tik smagā lietā kā izslēgšanas no partijas.
16.jūnijs – ģenerālsekretāres ziņa WhatsApp. Tas ir brīdis, kad es uzzinu, ka “vispār kaut kas notiek”.
Tomēr paši savām acīm šajā sarakstē varat redzēt, ka konkrēta satura nav. Uz ko es centīgi rakstu atpakaļ valdei lūgumus paskaidrot, par ko tieši ir stāsts.
Un tad sākas divu dienu pingpongs.
17.jūnijā, kā solījis ģenerālsekretārei, rakstu atpakaļ Cepurītim. Atsaucos uz liberālās demokrātijas principu, ka demokrātija nedrīkst būt vairākuma diktatūra.(Atgādinājumam, kāpēc tā: Hitlera fašisti demokrātiski savulaik ieguva vairākumu Veimāras republikas laika Vācijā, tā tā vēstures skola.) To esmu spiests valdei atgādināt, jo aicinājums uz sēdi, kur paredzēta mana izslēgšana, jau ir formulēts apgalvojuma formā, ka valde jau redz pārkāpumus manā intervijā pride.lv.
Papildus atgādinu, ka šī ir pirmā reize kopš 2019.gada 10.marta, ka valde ar mani jebkādā veidā sazinās, neskatoties uz to, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem ĒK nāca ar risinājuma priekšlikumu valdei atsaukt man izteikto publisko kā “reputācijas riska” vērtējumu. Un valde ar mani nav sazinājusies arī pēc 2020.gada 23.maija Ētikas komisijas aicinājuma valdei risināt iekšējā mobinga (cita starpā pret mani vērstā) kultūru organizācijā. Tā kā man nav iespējas iepazīties ar iesniegumu, jo parakstītāji tiek slēpti, nevaru pārbaudīt, vai tas ir tiesisks. Attiecīgi paužu aizdomas, ka šis varētu būt Ētikas komisijas iepriekš identificētā mobinga turpinājums. Un galu galā aicinu pamatot man izvirzītos pārmetumus statūtu pārkāpšanā., lai es varētu sniegt savus paskaidrojumus.
Tajā pašā dienā Cepurītis valdes vārdā atsūta man dažādus statūtu punktus, nepasakot, kādā veidā tieši es varētu būt tos pārkāpis, lai gan, kā zinām no iepriekšējās vēstules, valdei tobrīd būtu jābūt diezgan lielai skaidrībai un pārliecībai par to, ka statūti ir pārkāpti.
Uz jautājumu par parakstītājiem atbilde netiek sniegta.
18.jūnijā atbildu valdei, ka labprāt būtu gatavs arī rakstiski atbildēt konkrētus pārmetumus. Tomēr arī norādu, ka saskaņā ar partijas statūtiem valdes sēdes tikai īpašos ārkārtas apstākļos drīkst būt slēgtas (arī Partiju likums paredz partiju darba atklātību). Biedra izslēgšana politisku apsvērumu dēļ tāda noteikti nav, jo citādi nevar tikt iedarbināts politiskās atbildības mehānisms, kura priekšnosacījums ir procesa publiskums.
Ievērojot šos apsvērumus, vēstuli adresēju gan partijas Revīzijas, gan Ētikas komisijai ar lūgumu vērtēt partijas valdes darba atbilstību tai saistošajam regulējumam.
TRĪS DIENAS KLUSUMS! Ne 18., ne 19., ne 20.jūnijā, proti, trīs dienas no valdes nav nekādas informācijas. Ne atbildes uz maniem jautājumiem, ne informācijas par valdes sēdi!
Svētdienas naktī, proti, 20.jūnija pulksten 22.11 jeb 20 stundas pirms valdes sēdes partijas iekšējā Facebook grupā Cepurītis ieliek īsu aicinājumu uz valdes sēdi (sk. ekrānšāviņu).
Paralēli tās pašas nakts melnumā man tiek izsūtīts e-pasts, kur pirmo reizi tiek minēti konkrēti pārmetumi jeb apsūdzība "trīs aizliegtās domās".
Joprojām netiek uzrādīts pats iesniegums ar biedru parakstiem.
Šis epistulārais daiļdarbs ir pērle pati par sevi – pluarlis majestatis vietā ir caur vienīgi prastu nekaunību argumentatīvi piepildītais “es neredzu”, kas jaunajam partijas priekšsēdim jau ir kļuvis par verbālās identitātes elementu. 😊
Ar šo tekstu aizņemtības dēļ iepazīstos pirmdienas, 21.jūnija vēlā priekšpusdienā. Labā ticībā (kurai gan man tiešām, kā izrādījās, nebija pamata) nekavējoties rakstu, ka esmu gatavs sniegt savus rakstveida paskaidrojumus, pat neskatoties uz to, ka netiek apmierināts mans tiesiskais lūgums iepazīties ar iesniegumu pilnībā. Tomēr norādu, ka nevaru savus paskaidrojumus sagatavot dažās atlikušajās stundās.
Viss. Nav pat noslēguma.
Ir tikai jau pirms valdes sēdes sagatavota mani ad hominem ķengājoša relīze medijiem. Mediji par manu izslēgšanu uzzina arīdzan gandrīz 20 stundas, pirms es pats saņemu informāciju par izslēgšanu ar lēmuma tekstu, kurā nav nekāda argumentatīva izslēgšanas pamatojuma.
Un tad atkal seko jauni meli gan biedriem, gan sabiedrībai no partijas valdes.
