Iesniegums par 2021.gada 21.jūnija partijas PROGRESĪVIE valdes sēdes lēmuma par manu izslēgšanu no partijas atcelšanu saskaņā ar partijas statūtu 3.11.punkta pirmo daļu.
Biedres? Biedri?
Ar šo iesniegumu izmantoju savas partijas statūtu 3.11.punkta pirmajā daļā noteiktās biedra tiesības apstrīdēt valdes 2021.gada 21.jūnija lēmumu par manu izslēgšanu no partijas.
Vispārēji apsvērumi
Augstāk minētais lēmums gan procesuālo, gan materiālo tiesību nozīmē ir vērtējams kā prettiesisks manu konstitucionālo tiesību aizskārums, proti, biedra statuss partijā ir priekšnosacījums manu pilsoņa pasīvo vēlēšanu tiesību un politiskā plurālisma līdzdalības realizācijas priekšnosacījums, jo pilsoņu politiskās līdzdalības procesu saskaņā ar Partiju likuma 2.,panta pirmo daļu Latvijas republikā realizē politiskās partijas. Partiju tiesiskā regulējuma mērķis ir sekmēt partiju iekšējo demokrātiju un nostiprināt pilsonisku sabiedrību (Partiju likuma 1.pants). Konkrēti tas demokrātiskā valsts iekārtā nozīmē partiju pozitīvu pienākumu aktīvi un pilnvērtīgi organizēt pilsoņu politisko līdzdalību. Biedra statusa atņemšana politiskajā partijā tāpēc ir smags konstitucionālo politiskās līdzdalības tiesību aizskārums un attiecīgi var tikt izmantots tikai kā ultima ratio līdzeklis partijas kā organizācijas tiesisko mērķu sasniegšanā. Partijas tiesiskos mērķus definē augstāk minētās Partiju likuma normas. No tā izriet, ka biedra izslēgšana no partijas kā ultima ratio līdzeklis ir izmantojama tikai tad, ja partijai nav mazāk smagu instrumentu demokrātiskās valsts iekārtas un politiskās līdzdalības nodrošināšanai. Arī biedra izslēgšanas kritērijs ir tā nepieciešamība partijas likumā noteikto mērķu sasniegšanai.
Tāpēc partijas institūcijām ir saistošs tiesību virsvadības princips, kā arī no tā izrietošais tiesiskuma princips, kas nosaka, ka partijas institūcijām ir pienākums, piemērojot tiesību normas, izprast tiesību sistēmu (tostarp tiesību normu hierarhiju) un tiesību sistēmas pamatā esošos tiesību principus un konstitucionāla ranga vērtības (tātad arī cilvēktiesības) un piemērot tiesību normas, noskaidrojot to jēgu un mērķi šīs tiesību sistēmas kontekstā.
Tāpat patvaļas aizlieguma princips nozīmē, ka partijas institūcijām ir jānodrošina to lēmumu izsekojamība un pārbaudāmība pat tajos gadījumos, kad tiesiskais regulējums gramatiski ir noteicis plašu rīcības brīvību jeb kompetenci. No patvaļas principa aizlieguma pārkāpuma, proti, gadījumos, kad lēmuma pieņemšanā ir konstatējami rupji un lēmumpieņēmējam iepriekš novēršami procesuāla rakstura pārkāpumi, nodarītais tiesību aizskārums var būt prettiesisks neatkarīgi no tā būtības materiālo tiesību nozīmē. Patvaļas aizlieguma princips nozīmē arī partijas institūciju pilnīgu atbildību par sava lēmuma procesuālo atbilstību – partijas institūcijām ir aktīvi jāveido tāds lēmumpieņemšanas process, kas iespējami pilnvērtīgi spēj nodrošināt personas konstitucionālo tiesību realizāciju. Tāpat partijas institūciju kompetences tvēruma izmantošana pretēji tiesību sistēmas mērķiem ir prettiesiska.
Izrietošie tiesiskie pienākumi:
· Partijām ir atbildība aktīvi rūpēties par pilsoņu politiskās līdzdalības nodrošināšanu – biedra statuss partijā demokrātiskā valstī nav nekāda “balva”, bet gan personas konstitucionālas tiesības. Neuzņemt pilsoni partijā vai izslēgt pilsoni no partijas var tikai pie ārkārtēji smagiem apstākļiem, kad demokrātiskā sabiedrībā nav pieejami citi līdzekļi, lai efektīvi nodrošinātu pilsoņu politisko līdzdalību.
· Demokrātiskā valsts iekārtā politisko partiju tiesiskā regulējuma centrā ir pilsonis un tā tiesību realizācija, ne partijas kā organizācijas intereses. Partijas kalpo pilsoņa tiesību realizācijai, ne otrādi.
· Partijām nav “savu interešu”, proti, tās konstituē demokrātiskas valsts iekārtas politisko procesu. Piederība partijām attiecīgi pamatojas pilsoņa subjektīvā politiskā pārliecībā, kas nevar tikt pakļauta subjektīvai pārbaudei no citu partijas biedru puses.
· Attiecīgi partijas institūciju pienākums biedra izslēgšanas procesā ir nodrošināt tādu objektīvu apstākļu konstatēšanu, kas pēc sava rakstura būti tik smagi, lai pamatotu galējo indivīda politisko tiesību ierobežošanu - biedra izslēgšanu. Proti, partijai ir jāatklāj tādi apstākļi, kas arī “neiesaistītas trešās personas” vērtējumā šķistu tādi, kas attaisnotu galējā līdzekļa biedra izslēgšanas piemērošanu, jo citādi partija nevarētu efektīvi pildīt savas politiskās līdzdalības nodrošinātājas funkcijas.
· Pārkāpuma pierādīšanas pienākums ir parijas institūcijām, ne biedram.
Procesuālie pārkāpumi
Valdes 2021.gada 21.jūnija lēmums ir procesuāli prettiesisks, jo pārkāpj patvaļas aizlieguma principu, jo tas nav izsekojams un nevar tikt pakļauts pārbaudei šādu procesuāli tiesisko pārkāpumu dēļ:
iesniedzējam nav bijušas tiesības pārliecināties par izslēgšanas procesa priekšnosacījumu izpildi, aizdomas par priekšnosacījumu neizpildi nostiprina publiski nosauktais anonīmo izslēgšanas rosinātāju skaits, kā arī pieejamie pierādījumi un liecinieki par to, ka valdes lēmums ir tapis jau pirms 2021.gada 21.jūnija valdes sēdes, ar kuru tas ir ticis protokolēts;
no augstāk minētā izriet, ka pat tad, ja iesniedzējs būtu varējis attālināti piedalīties 2021.gada 21.jūnija valdes sēdē, iesniedzēja tiesības netiktu nodrošinātas, jo attiecīgais izslēgšanas lēmums ir ticis taisīts un pieņemts citā valdes sēdē, kuras norises vieta un laiks iesniedzējam nav darīti zināmi;
izslēgšanu pamatojošā pārkāpuma pierādīšanas pienākums ir izslēgšanas iniciatoram, kas saskaņā ar statūtiem var būt Ētikas komisija, vismaz 20 biedri un pati valde, proti, konkrētajā gadījumā, ja faktiem atbilst valdes publiskā komunikācija, ka valde izslēgšanu nav iniciējusi, tad valde izslēgšanas procesu drīkstēja uzsākt tikai pēc tam, kad bija pārliecinājusies, ka procesa iniciators, kas šajā lietā ir joprojām nenoteikta skaita neidentificējama anonīmu biedru kopa, ir izpildījis savu pierādīšanas pienākumu, proti, iesniegumā valdei ir pietiekami precīzi identificējis un pierādījis iesniedzēja pārkāpumu un tā smagumu, kas pamato tik būtisku iesniedzēja tiesību ierobežošanu kā izslēgšanu no partijas;
ja patiesībai atbilst valdes publiski paustā informācija, ka šeit 3.punktā minētie priekšnosacījumi ir tikuši izpildīti, proti, nenoteiktā biedru skaita iesniegums precīzi identificē un pierāda iesniedzēja tādu prettiesisku rīcību tādā apmērā, kas valdei jau 2021.gada 8.jūnijā nodrošināja iespēju pilnvērtīgi uzsākt izslēgšanas procesu, tad valdei ar mērķi nodrošināt iesniedzēja procesuālās aizstāvības tiesības nekavējoties, proti, jau 2021.gada 8.jūnijā, iesniedzējs bija pilnā apmērā jāinformē par pret viņu vērstajiem pārmetumiem iespējamos pārkāpumos, taču valde to atteicās darīt līdz pat 2021.gada 20.jūnija naktij, kad iesniedzējs tikai 20 stundas pirms valdes sēdes pirmo reizi, un arī tad tikai aptuveni, tika informēts par viņam izvirzītajām apsūdzībām; tas pats par sevi ir atsevišķs rupjš biedra tiesību līdzdarboties partijā pārkāpums;
pat tad, ja attiecīgais lēmums tiktu taisīts protokolētajā 2021.gada 21.jūnija valdes sēdē, iesniedzējam aptuveni 20 stundas pirms valdes sēdes nosūtītā informācija par šo sēdi ir objektīvi nepietiekama efektīvai savu interešu aizstāvībai pat minimālā apmērā; jo īpaši šis ir vērtējams kā valdes smags procesuāls pārkāpums, jo valde trīs dienas nav atsaukusies iesniedzēja piedāvājumam sniegt rakstiskus paskaidrojumus;
valde vispār nav izskatījusi alternatīvus saprātīgus un samērīgus līdzekļus iesniedzēja tiesību nodrošināšanai (alternatīvs sēdes datums, rakstisks process, atsevišķa saruna, video ieraksts utt.);
pieņemot lēmumu, valdes locekļi Mārtiņš Kossovičs, Viesturs Kleinbergs, Ervins Labanovskis, Dace Kavasa un Ilgors Kļaviņš atradās personiskā interešu konfliktā, ievērojot iepriekšējos konfliktus ar iesniedzēju; iesniedzējam nav zināms, vai un ja jā, tad kādus procesuālos instrumentus šie valdes locekļi izmantoja, lai novērstu savu interešu konfliktu;
valde kolektīvi atradās interešu konfliktā, jo līdz lēmuma taisīšanas brīdim ne tikai nebija novērsusi iepriekš 2020.gada martā un augustā Ētikas komisijas konstatētos pārkāpumus attiecībā uz iesniedzēja politiskās līdzdalības tiesībām partijā, bet pat nebija sazinājusies ne Ētikas komisiju, ne iesniedzēju šajās pārkāpuma lietās;
pieņemot lēmumu, valde atradās kolektīvā interešu konfliktā, jo materiālā nozīmē strīds ir par publisku politisku kritiku tieši par valdes darbu un tās politisko atbildību; valde nav izmantojusi nekādus papildu procesuālos instrumentus, lai padarītu lēmumpieņemšanas procesu iespējami objektīvu (neitrāla ekspertīze, citu partijas institūciju iesaiste, speciālas komisijas izveidošana), lai gan valdei šajā jautājumā ir pilnīga rīcības brīvība, kas pretēji tiesību sistēmas noteiktajam valdes pienākumam to darīt nav tikusi izmantota;
augstāk minēto pārkāpumu jo īpaši smagu padara, ka valde ir pārkāpusi partijas Statūtu 12.9.1. punktu, kas (jo īpaši augstāk minēto interešu konfliktu situāciju gadījumā) imperatīvi nosaka Ētikas komisijas iesaisti biedru izslēgšanas procesos – par valdes lēmumu Ētikas komisija uzzināja post factum; pat tad, ja varētu pieņemt, ka Ētikas komisijas locekļiem tāpat kā biedriem bija teorētiska iespēja uzzināt par plānoto valdes sēdi no paziņojuma partijas Facebook grupā, šāds uzaicinājums 20 stundas pirms valdes sēdē nebūtu uzskatāms par saprātīgu termiņu efektīvai partijas institūciju sadarbībai un arī būtu vērtējams kā Statūtu 12.9.1.punkta pārkāpums;
ar iesniedzējam 2021.gadā 22.jūnijā nosūtīto vēstuli līdzpriekšsēdētāja Antoņinas Ņenaševa pārkāpj statūtu 3.12. punktu, kas paredz partijas pienākumu izslēgtajam biedram nosūtīt izslēgšanas motīvus, proti, tiesību sistēmas kontekstā tās nozīmē tādu procesuālu dokumentu, kuru iesniedzējs var pakļaut pārbaudei materiālā nozīmē; šo tiesisko priekšnosacījumu attiecīgā vēstule neizpilda – tekstu “Izskatot interviju, valde saredzēja tajā vairākus apvainojumus, kas negatīvi ietekmē partijas un citu biedru reputāciju” tā nekonkrētības dēļ nav iespējams pakļaut juridiskai pārbaudei materiālā nozīmē.
Ievērojot tikai šos procesuālos pārkāpumus, lēmums par izslēgšanu nevar būt uzskatāms par tiesisku, jo minētie pārkāpumi jau katrs par sevi padara neiespējamu tiesisku lēmuma pieņemšanu.
Lēmuma tiesiskuma iespēju pilnībā izslēdz valdes veiktais Statūtu 12.9.1 pārkāpums – valde nevar nonākt pie tiesiska lēmuma rezultāta, pārkāpjot partijas statūtus.
Tik rupji procesuāli pārkāpumi noteikti ir vērtējami kā rupja nolaidība un patvaļa partijas institūciju darbā, tomēr tik augsta procesuālo pārkāpumu koncentrācija vienā lēmumā papildus pamato aizdomas par valdes kolektīvu vai vismaz atsevišķu valdes locekļu ar nodomu veiktu ļaunprātību, nodarot tiesību aizskārumus iesniedzējam un radot tiesisko apdraudējumu partijai.
Konkrēti ar nodomu veiktu ļaunprātību partijas līdzpriekšsēdētāja Edmunda Cepurīša darbībās apliecina šādi viņa izteikumi sarakstē ar iesniedzēju: “Ja kļūdos, lūgšu Revīzijas komisijai mani precizēt, un uzņemšos to kā savu kļūdu. Tas jebkurā gadījumā neietekmē sēdes norisi, kas ir par rīcībām medijos, ne par biedriem, kas tām pievērš valdes uzmanību”. Ar to E. Cepurītis apliecina iespējamo procesuālo pārkāpumu subjektīvu apzināšanos, lai gan saskaņā ar Partiju lika 35.panta pirmo daļu nes personisku un nedeleģējamu atbildību par partijas darbību tiesiskumu. Cepurītis apzinās, ka viņa kā partijas amatpersonas darbības varētu nodarīt būtisku kaitējumu partijai un iesniedzējam, bet apzināti turpina šīs darbības, neskatoties uz šaubām par to tiesiskumu.
Ievērojot augstāk konstatētos tiesiskos un faktiskos apstākļus, iesniedzējam lēmumu materiālā nozīmē nav iespējams apstrīdēt.
Savas reputācijas aizsardzībai iesniedzējs ir sniedzis publiskus paskaidrojumus interneta vietnē www.KAMIELIS.lv, kuras saturs materiālā nozīmē var tikt izmantots par labu iesniedzēja interešu aizsardzībai, valdei skatot šo iesniegumu Statūtu 3.11.punkta pirmās daļas kārtībā.
Ar cieņu,
Roberts Putnis
